Krēslas valoda ir austrumu valoda, kas ietver vārdus un frāzes, kas var nodot vairāk nekā vienu nozīmi. Lielākā daļa aprakstošo sarunu un literatūras dialektā ir konceptuāli sinonīmi un attiecas uz vienu un to pašu vispārēju parādību, kas lielākoties ir ezotēriska. Šī valodas sistēma ir skaidri redzama tantriskajā budismā un hinduismā, lai gan tiek uzskatīts, ka pats dialekts ir atvasināts no sanskrita terminoloģijas. Papildus valodas vokālajam aspektam krēslas valoda iesvētītajam kļūst sarežģītāka, jo viņš atklāj, ka tās diskursā ietilpst arī neverbālā komunikācija, piemēram, žestikulēšana.
Apjukums, kas izriet no krēslas valodas, ir tīšs. Daudzas ezotēriskās tradīcijas izmanto šo modalitāti, kas izmanto nepārskatāmu valodu, kodus un konceptuālu metaforu. Tiek uzskatīts, ka vissvarīgākās mācības slēpjas mudru slepenajā valodā, kas parasti ir roku žesti, kas virza enerģijas plūsmu un modulē refleksus smadzenēs. Turklāt mantras, kas ir frāzes, kas tiek iegaumētas un skaitītas meditācijas laikā, un mandalas, kuras tiek uzskatītas par iniciatoriem kā dievišķās patiesības un realitātes attēlojums, ir daļa no krēslas valodas simboliskā rakstura.
Iniciācijas laikā meditācija ir progresējošs process, kurā tiek izmantots smalkais enerģijas ķermenis, ko meditētājs pauž un izjūt kā dzīvības enerģijas kustību caur enerģijas telpām, ko sauc par čakrām. Tiek uzskatīts, ka katras čakras apcerēšana noved pie pilnīgākas izpratnes par fenomenu, kas pastāvīgi tiek minēts ezotēriskajos tekstos, kuros izmantota krēslas valoda. Iesvētītais tiek mudināts pārvietoties ērtā tempā visā meditācijas procesā. Saskaņā ar tantrisko filozofiju enerģija virzās uz augšu pa visām čakrām un beidzot tiek atbrīvota caur kroņa čakru. Šajā brīdī tiek uzskatīts, ka iniciētais var pamanīt apgaismību un pat iegūt psihiskus spēkus, taču šī pieredze bieži ir īslaicīga, un tiek noteikta vēl intensīvāka prakse.
Daži domā, ka krēslas valodas fenomenu budistu tradīcijās masām izteica bodhisatva Gotama. Viņa sekotāji apgalvoja, ka viņu apgaismotais skolotājs neturēja no viņiem nekādas zināšanas; viņi paļāvās, ka viņa vārdi bija burtiski un visaptveroši. Budisti, kurus iedvesmoja Gotama, uzskatīja, ka viņa mācības viņus novedīs pie nirvānas jeb apgaismības.