Sintaksē tiek aplūkoti valodas noteikumi, jo īpaši tas, kā dažādas teikuma daļas sader kopā. Lai gan līdzīgi kā morfoloģijai, kurā aplūkots, kā mazākās jēgpilnās valodas vienības, ko sauc par morfēmām, tiek veidotas pilnos vārdos, sintakse pārbauda, kā pilnībā izveidoti vārdi sader kopā, lai izveidotu pilnīgus un saprotamus teikumus. Valodas sintakses izpratne ir svarīga, lai saprastu, kas padara teikumu gramatiski pareizu.
Sintakses mērķis
Lingvisti un gramatiķi, kas studē sintaksi, ne vienmēr ir preskriptīvisti, kas nozīmē, ka viņi nemēģina cilvēkiem pateikt, kā “pareizi” izveidot teikumu. Drīzāk tie ir deskriptīvisti, jo viņi aplūko, kā cilvēki patiesībā runā, un pēc tam izveido noteikumus, kas apraksta to, ko valodu kopiena uzskata par gramatisko vai negramatisko. Sintakse attiecas uz vairākiem elementiem, un tie visi palīdz atvieglot izpratni ar valodu. Bez noteikumiem nebūtu pamata, no kā atšķirt nozīmi no vārdu kopas, kas savērtas kopā; tā kā šie noteikumi pieļauj praktiski bezgalīgu teikumu skaitu.
Vārdu kārtība valodu veidošanā
Varbūt vissvarīgākais sintakses aspekts ir tas, kā dažādas runas daļas savienojas kopā. Katrai valodai ir noteikumi, kas nosaka, kur teikumā var izmantot noteikta veida vārdus un kā interpretēt iegūto teikumu. Jaunajam valodas apguvējam ir jāsaprot, kā ir strukturēta šī vārdu secība, kas var būt grūti kādam, kas pieradis pie citas valodas.
Angļu valodā pamata secība ir “Subject-Verb-Object”; tas nozīmē, ka vienkāršā teikumā pirmā lietvārda frāze ir subjekts, bet nākamais predikāts ietver darbības vārda frāzi un var saturēt objektu. Tas ļauj angliski runājošajiem saprast, ka teikumā “Zēns iespēra bumbu” subjekts ir “zēns” un līdz ar to tas, kurš veic sitienu, bet “bumba” ir objekts, kas tiek sperts. Ja kāds uzrakstītu teikumu “Bumba iespēra zēnam”, nozīme nedaudz dīvaini mainītos, un “Iespēra bumbu zēnam” uzreiz tiktu atzīts par pamata sintaktiskās kārtības pārkāpumu un lasīts kā muļķības.
Tomēr ne visās valodās tiek ievērota šī kārtība. Piemēram, spāņu valodā vārdu secība vairumā gadījumu ir elastīgāka un kalpo, lai mainītu teikuma uzsvaru, nevis tā nozīmi. Līdzīgi īpašības vārdi angļu valodā parasti ir pirms aprakstītā vārda, savukārt tādās valodās kā franču valodā tie nāk pēc aprakstītā vārda.
Runas daļas
Vēl viens sintakses aspekts aptver dažādas runas daļas, ko valoda izmanto, un sadala valodas vārdus šajās grupās. Katrai runas daļai savukārt ir dažādi noteikumi, ko tai var piemērot, un citi noteikumi, kas nosaka, kad to nevar izmantot. Piemēram, angļu valodā tiek izmantoti lietvārdi, darbības vārdi, īpašības vārdi un citi vārdu veidi, savukārt dažādās valodās var nebūt atsevišķas īpašības vārdu klases vai tiek izmantotas klases, kas nav atrodamas angļu valodā. Piemēram, taju valoda neatšķir īpašības vārdus no apstākļa vārdiem, savukārt japāņu valodā ir vairāki dažādi vārdu veidi, kas darbojas kā īpašības vārdi.
Run-Ons un nepabeigti teikumi
Izprotot pareizu sintaksi, runātāji un rakstītāji zina, kā jāsadala teikumi. Ja divi vai vairāki teikumi ir nepareizi apvienoti vienā teikumā, tas parasti rada “skriešanu”. Tāpat par nepilnīgu tiek uzskatīts teikums, kurā nav pilnas sintaktiskās idejas, piemēram, “Ātri aizpeldēju uz krastu”. Valodu noteikumu izpratne ļauj runātājiem un rakstniekiem efektīvi nodot idejas citiem.