Vietniekvārdi un īpašības vārdi ir divas dažādas runas daļas, bet vietniekvārds tiek lietots vietniekvārda formā, vienlaikus pildot īpašības vārda funkciju. Vietniekvārdu lietošanu regulē noteikti gramatikas noteikumi, kas palīdz atšķirt šos īpašības vārdus no vietniekvārdiem, ko tie atdarina. Turklāt šos īpašības vārdus var iedalīt vairākās kopīgās apakškategorijās, tostarp, bet ne tikai, demonstratīvos, relatīvos un sadalošos īpašības vārdus.
Visi īpašības vārdi modificē lietvārdus. Vārdi, kas raksturo personas, vietas, lietas vai idejas izskatu, īpašības, skaitu vai citas identificējošas pazīmes, parasti ir īpašības vārdi. Vairumā gadījumu angļu valodā īpašības vārdi parādās tieši pirms lietvārda, ko tie apraksta. Īpašības vārds reti parādās pats par sevi bez lietvārda.
Vietniekvārdi aizstāj lietvārdus. Parasti angļu valodas ikdienas runā vai rakstībā apspriežamais oriģinālvārds tiek minēts iepriekš, nodrošinot nepieciešamo kontekstu vietniekvārdam, kas tiek lietots vēlāk. Šī konkrētā lietvārda aizstāšana ar vietniekvārdu palīdz samazināt atkārtošanos, radot vienmērīgāku runas vai rakstīšanas fragmentu.
Pronomināls īpašības vārds samazina liekumu līdzīgi kā vietniekvārds, taču tā vietā, lai aizstātu atkārtotu lietvārdu, tas parasti aizstāj noteicošu terminu vai frāzi. Piemēram, tā vietā, lai teiktu “oranžais kaķis”, varētu teikt “tas kaķis”. Vārds “tas” vārdam “tas kaķis” ir pronomināls īpašības vārds. Pronominālie īpašības vārdi modificē lietvārdus, nosakot konkrēto attiecīgo lietvārdu, tāpēc tos dažkārt dēvē arī par noteicošiem īpašības vārdiem.
Vairumā gadījumu lietotais pronominālais īpašības vārds pavada lietvārdu, ko tas modificē. Teikā “Šī ir viņa grāmata” vārds “this” ir vietniekvārds, jo tas darbojas kā teikuma priekšmets un aizstāj jebkuru lietvārdu frāzi, kas atsauktos uz konkrēto attiecīgo grāmatu. No otras puses, teikumā “Šī grāmata ir viņa” vārds “this” ir pronomināls īpašības vārds, jo tas maina un nosaka priekšmeta lietvārdu “grāmata”.
Šiem īpašības vārdiem un lietvārdiem, ko tie modificē, arī ir jāsakrīt pēc skaita. Vienskaitļa lietvārdam ir nepieciešams vienskaitļa pronomināls īpašības vārds, un daudzskaitļa lietvārdam ir nepieciešams daudzskaitļa īpašības vārds. Piemēram, pareizi ir rakstīt “šī pildspalva” un “šie zīmuļi”. Rakstīt “šīs pildspalvas” vai “šis zīmuļi” ir nepareizi.
Pastāv vairākas apakškategorijas, lai sīkāk klasificētu pronominālos īpašības vārdus. Demonstrējoši pronomināli īpašības vārdi — “tas”, “tas”, “šie” un “tie” — norāda uz noteiktu objektu. Relatīvie pronominālie īpašības vārdi — “kas” un “kas” — identificē objektu saistībā ar citiem objektiem. Izplatošie pronominālie īpašības vārdi — “katrs”, “katrs”, “vai nu” un “neviens” – maina lietvārdus, kas tiek izplatīti atsevišķi un vienskaitlī. Daudzi valodnieki izmanto arī papildu apakškategorijas.