Bērna sadalīšana ir atsauce uz stāstu Vecajā Derībā Ķēniņu 3:5-14 par Salamana lēmumu, kas parāda viņa gudrību, kad viņam ir dots grūts uzdevums. Salamanam kā karalim bieži tika lūgts spriest starp cilvēkiem ar sarežģītām problēmām, un viņa risinājumi tika uzskatīti par ļoti gudriem. Šo terminu bieži lieto, lai aprakstītu nepamatotu risinājumu, ko var izmantot kā veidu, kā atrast pamatā esošo patiesību.
Kingsā divas sievietes vēršas pie Salamana, abas apgalvojot, ka ir viena un tā paša mazuļa māte. Patiesībā viena sieviete miegā ir noslāpējusi savu bērnu un paņēmusi bērnu no citas sievietes, ar kuru viņa dzīvo kopā. Pamostoties, dzīvā mazuļa māte atklāj, ka tur rokās mirušo bērnu, kurš, kā viņa zina, nav viņas. Tā kā viņa nevar pārliecināt mirušā bērna māti atdot viņai savu bērnu, viņi dodas pie Zālamana, lai tiesātu.
Zālamana risinājums ir diezgan unikāls. Viņš sadzird abas puses, kas ir identiskas, un nolemj, ka vislabākais ir pārgriezt bērnu uz pusēm, lai abām mātēm būtu daļa. To darīt tomēr nozīmē nogalināt bērnu. Māte, kura jau ir zaudējusi bērnu, priecājas par risinājumu, bet īstā māte kliedz un lūdz Salamanu, lai viņa ļauj otrai sievietei audzināt savu bērnu dzīvu.
Kad īstā māte protestē pret risinājumu un ir gatava atteikties no savām mātes tiesībām, lai saglabātu sava bērna dzīvību, Salamans nodod mazuli viņai. Viņas reakcija ir galvenais, lai noteiktu patieso izcelsmi, un viņas mīlestības pret bērnu dziļums ļautu viņai atteikties no savām tiesībām, kamēr bērns ir dzīvs.
Bērna sadalīšana būtībā ir nepamatots lēmums, un tas var attiekties uz jebkuru spriedumu, kas jāpieņem, ja detaļas ir grūti noteikt. Patiesībā tas nav risinājums, bet gan draudi, kas mēģina izskalot situācijas patiesību, lai pieņemtu gudrāko lēmumu.
Dažās aizbildnības lietās var dzirdēt tiesnesi sakām: “Mēs nevaram precīzi sadalīt bērnu”, runājot par bērna aizbildnības jautājumu. Šajā ziņā Zālamana apjukums joprojām ir jūtams visā pasaulē ģimenes tiesās.
Turklāt šī frāze nozīmē, ka lēmumu var pieņemt tikai par labu vienai pusei, neiznīcinot strīdīgās lietas vērtību. Kāds īsti nevar dalīt mazuli uz pusēm. Tā vietā viņam ir jāizlemj, ka strīdīgā īpašuma patiesais īpašnieks ir tikai viena persona. Zālamana lēmumā tiek jautāts: “Kam tas ir pelnījis vai kam ir tiesības?”
Daži liek domāt, ka stāsts ir arī alegorija par šķelšanos ebreju monarhijā, kas notika pēc Zālamana nāves. Korāns pārstāsta šo stāstu, iemetot Salamanu kā bērnu Dāvida galmā. Pēc tam, kad ir dzirdējis stāstu par sievietēm, viņš izņem nazi, lai pārgrieztu bērnu uz pusēm ar tādiem pašiem rezultātiem kā Vecajā Derībā.
Patiesībā Dāvids uzskata, ka Salamana rīcība ir neprātīga, un liek tiesnešiem noteikt viņa veselo saprātu. Tiesneši ir pārsteigti par viņa gudrību un inteliģenci. Bērna šķelšanās ir Zālamana Gudrības sākums, saskaņā ar Korānu.