Kritiskā domāšana ir spēja pielietot argumentāciju un loģiku jaunām vai nepazīstamām idejām, viedokļiem un situācijām. Kritiskā domāšana ietver lietas skatīšanu atvērtā veidā un idejas vai koncepcijas pārbaudi no pēc iespējas vairāk leņķiem. Šī svarīgā prasme ļauj cilvēkiem paskatīties garām saviem uzskatiem par pasauli un labāk izprast citu viedokli. To bieži izmanto debatēs, pārliecinošāku un visaptverošāku argumentu veidošanai, kā arī zinātnē.
Atvērta pieeja
Spēja domāt kritiski ir būtiska, jo tā rada jaunas iespējas problēmu risināšanā. Būt “atvērtam” ir liela daļa no kritiskās domāšanas, ļaujot cilvēkam ne tikai meklēt visas iespējamās atbildes uz problēmu, bet arī pieņemt atbildi, kas atšķiras no sākotnēji gaidītās. Atvērta domāšana prasa, lai cilvēks neuzskata, ka viņa vai viņas pieeja situācijai vienmēr ir vislabākā vai pat pareizākā. Zinātniekam, piemēram, jābūt atvērtam domai, ka eksperimenta rezultāti nebūs tādi, kā gaidīts; šādi rezultāti, lai gan ir izaicinoši, bieži noved pie milzīgiem un nozīmīgiem atklājumiem.
Racionāli apsvērumi
Vēl viens kritiskās domāšanas aspekts ir spēja racionāli pieiet problēmai vai situācijai. Racionalitāte prasa analizēt visu zināmo informāciju un pieņemt spriedumus vai analīzi, pamatojoties uz faktiem vai pierādījumiem, nevis uz viedokli vai emocijām. Godīga pieeja spriešanai prasa, lai domātājs atzītu personīgos mērķus, motīvus un emocijas, kas varētu iekrāsot viņa uzskatus vai domāšanas procesus. Racionāla domāšana ietver aizspriedumu identificēšanu un novēršanu, lai kāds varētu atrast jaunu un objektīvu pieeju problēmai.
empātija
Kritiskā domāšana bieži vien balstās uz spēju aplūkot pasauli tā, lai nekoncentrētos uz sevi. Līdzjūtība pret cilvēku parasti ir saistīta ar domātāju, kurš cenšas nostādīt sevi kāda cita vietā. To bieži dara vēstures studenti, piemēram, cenšoties redzēt pasauli tādu, kāda tā būtu, dzīvojot senā civilizācijā vai vardarbīga konflikta laikā. Komunikācijas prasmes, komandas darbs un sadarbība parasti tiek uzlaboti ar empātijas palīdzību, kas padara to vērtīgu daudzās profesionālajās jomās.
Kā to pielietot
Efektīva kritiskā domāšana bieži sākas ar to, ka domātājs analizē, ko viņš vai viņa zina par tēmu, pieliekot papildu pūles, lai atpazītu to, ko viņš vai viņa par to nezina. Tas veido sākotnējo zināšanu bāzi izskatīšanai. Pēc tam domātājs var aplūkot, kādi pētījumi ir veikti par šo tēmu, un noteikt, ko viņš vai viņa var uzzināt, vienkārši pārskatot šādu darbu. Šo pieeju bieži izmanto zinātnē, jo tā ļauj zinātniekam noteikt, ko cilvēki vēl nezina vai nesaprot, un pēc tam meklēt veidus, kā šo informāciju atklāt eksperimentējot.
Kad kāds izmanto šo pieeju savai dzīvei, viņš vai viņa bieži liek lielāku uzsvaru uz aizspriedumu un aizspriedumu atrašanu, kas viņam vai viņai ir. Tas ļauj domātājam censties novērst vai izvairīties no šiem viedokļiem, nonākt pie godīgāka vai objektīvāka skatījuma uz problēmu. Piemēram, kāds, kurš cīnās ar bailēm no augstuma, var mēģināt racionāli noteikt šo baiļu cēloni. To darot, viņš vai viņa varētu labāk tieši tikt galā ar galveno cēloni un izvairīties no emocionālām reakcijām, kas varētu kavēt sevis pilnveidošanu.
Parastie lietošanas veidi
Kritiskā domāšana tiek izmantota daudzās situācijās. Skolēni to bieži izmanto, lai literatūras stundā novērtētu grāmatas sižetu vai varoņa motīvus. Debašu komandas dalībnieki bieži domā kritiski par tēmu, lai izveidotu spēcīgu argumentu un paredzētu viņu konkurentu iespējamos punktus. Diētas, kurās tiek izmantots veselais saprāts un kurās galvenā uzmanība tiek pievērsta svara pieaugumam un zaudēšanai, izmantojot kalorijas un vingrinājumus, var prasīt, lai diētas ievērotājs kritiski pārdomā savu dzīvesveidu. Daudzi cilvēki savā profesionālajā dzīvē izmanto atvērtību un empātiju, ļaujot viņiem labāk sadarboties ar citiem un efektīvāk veikt uzdevumus.
Šīs prasmes mācīšana
ASV skolu sistēmas parasti māca kritisko domāšanu no pamatskolas līdz koledžas līmeņa kursiem. Skolotāji mudina skolēnus mācīties, rakstot uzdevumus un risinot problēmas. Piemēram, jaunākiem skolēniem var jautāt, kā viņu dzīve atšķirtos, ja viņi būtu dzimuši citā valstī vai citā laika periodā. Šādi uzdevumi mudina skolēnus atbrīvoties no tā, ko viņi zina par apkārtējo pasauli, labāk apsvērt citas perspektīvas un pielietot jaunas idejas savā dzīvē.