Kritiskā domāšana ir svarīga prasme visās psiholoģijas jomās, tostarp pētniecībā, terapijā un izglītībā. Daudzi dažādi psiholoģijas aspekti ir vai šķiet subjektīvi, tāpēc kritiska domāšana psiholoģijā ir nepieciešama, lai atšķirtu sliktu loģiku no nenovēršamas nenoteiktības. Kritiskā domāšana psiholoģijā dod iespēju efektīvi analizēt psiholoģiskos pētījumus, prezentēt loģiski stingru darbu un izveidot svarīgus, bet neskaidrus terapeitiskos savienojumus.
Argumentu analīze ir svarīga profesionālā pētījuma sastāvdaļa psiholoģijā, tāpat kā citās zinātnes jomās. Zinātniskajos rakstos parasti tiek skaidroti eksperimenti un to rezultāti un mēģināts no šiem rezultātiem izdarīt secinājumus. Kritiskā domāšana psiholoģijā ir svarīga, jo psihologiem ir jāspēj pašiem spriest, vai secinājumi ir vai nav. Tas ietver eksperimentālo metožu un rezultātu, kā arī no tiem izdarīto secinājumu kritisku pārbaudi. Nespēja izmantot kritisko domāšanu psiholoģijā var likt pētniekam, terapeitam vai pedagogam akli pieņemt kļūdainus rezultātus.
Ir arī svarīgi, lai psihologi pielietotu kritisko domāšanu psiholoģijā saviem eksperimentālajiem un terapeitiskajiem centieniem. Pētniekam jāspēj kritiski pārbaudīt savu eksperimentu, lai noteiktu trūkumus vai nekontrolētus mainīgos. Viņam arī jāpārbauda visi secinājumi, kas izdarīti no viņa eksperimentiem, un jānodrošina, lai tie loģiski izriet no rezultātiem. Ja tā nav, tie ir jāgroza vai skaidri jānorāda izdarītie pieņēmumi.
Terapeitiskie psihologi izmanto kritisko domāšanu psiholoģijā, lai pamanītu un izprastu pretrunas vai tendences pacientu uzvedībā un runā. Pacienti mēdz ne pārāk labi izprast savas psiholoģiskās problēmas, un acīmredzami risinājumi bieži vien nav tie labākie risinājumi. Lai terapeits noteiktu labāko iespējamo ārstēšanu, bieži ir nepieciešama uzvedības, runas, psiholoģisko testu un pat dažu fizioloģisko faktoru kritiska analīze.
Paredzams, ka pat cilvēkiem, kuri meklē psiholoģisko terapiju, psiholoģijā, kad iespējams, būs jāīsteno kāda līmeņa kritiskā domāšana. Daudzos gadījumos vissvarīgākais solis ceļā uz psiholoģisko veselību ir vienkārša dzīves problēmu izpratne. Šo izpratni nevar iegūt bez kritiskas sava dzīvesveida, uzvedības un dzīves vēstures pārbaudes. Pacientam var būt arī jāpiemēro kritiska domāšana terapeitu spriedumos un secinājumos. Neskatoties uz apmācību, psihoterapeiti ne vienmēr ir pareizi, un viņu secinājumi ir jāizvērtē kritiski.
Paredzams, ka psihiatri praktizē kritisko domāšanu, lai gan bieži vien tā ir atšķirīga. Viņiem bieži ir jāpieņem lēmumi par piemērotām zālēm psiholoģisko problēmu ārstēšanai. Kritiskā domāšana psiholoģijā ir nepieciešama, lai izrakstītu pareizo zāļu daudzumu un vajadzības gadījumā pielāgotu ārstēšanu, pamatojoties uz iepriekšējiem rezultātiem.