Kritiskās domāšanas rubrika ir tipiska rubrika, ko skolotāji parasti izmanto, lai novērtētu skolēna kritiskās domāšanas prasmes. Ir daudz faktoru, un tie atšķiras katrā kritiskās domāšanas rubrikā, taču lielākā daļa faktoru ir līdzīgi. Šīs rubrikas ne tikai palīdz novērtēt atskaites, bet arī sniedz skolotājiem standartu, pēc kura var spriest par kritisko domāšanu, un var palīdzēt skolotājam uzlabot visas klases kritiskās domāšanas spējas. Galvenā šīs rubrikas lietošanas problēma ir tā, ka tā var būt subjektīva atkarībā no lietotāja un viņa domām, ka skolēns ir pielietojis kritisko domāšanu.
Iespējams, visizplatītākie cilvēki, kuri izmanto kritiskās domāšanas rubriku, ir skolotāji. To galvenokārt izmanto, lai novērtētu, cik labi students ir pielietojis kritisko domāšanu ziņojumam, un to var izmantot punktu skaitīšanai. Papildus atskaitēm to var izmantot arī citos projektos vai kā līdzekli, lai pārbaudītu, kā skolēnam veicas ārpus skolas. Citi cilvēki var izmantot šo rubriku, lai novērtētu savas vai citu cilvēku kritiskās domāšanas prasmes, taču šī rubrika parasti ir paredzēta skolotāju vajadzībām.
Kad tiek izmantota kritiskās domāšanas rubrika, ir daudz faktoru, kas tiek izmantoti, lai izveidotu studenta kritiskās domāšanas kopējo punktu skaitu. Šie faktori bieži ir saistīti ar to, cik labi students izmantoja atsauces kontekstā, studenta spēju izskaidrot situācijas vai atsauces, kā arī studenta darba vai tēmas stiprumu. Atkarībā no rubrikas katrs faktors parasti var tikt novērtēts no 1 līdz 5, bet 1 norāda uz vāju kritisko domāšanu.
Kritiskā domāšana bieži tiek uzskatīta par labu īpašību, ko skolotāji cenšas veicināt skolēnos, un kritiskās domāšanas rubrika var palīdzēt šajā jautājumā. Vērojot skolēnus vai vērtējot klases darbu, šo rubriku var izmantot, lai parādītu skolotājam klases vidējo kritiskās domāšanas spēku. No šejienes skolotājs var mēģināt uzlabot kritisko domāšanu, ja nepieciešams.
Tāpat kā lielākā daļa rubriku, ir viena problēma, kas ietekmē kritiskās domāšanas rubrikas lietošanu: skolotāja subjektivitāte. Piemēram, viens skolotājs var novērtēt studentu ar 3 par noteiktu faktoru, bet otrs var novērtēt skolēnu ar 4. Ņemot vērā to, kā lielākā daļa rubriku tiek veidotas, problēmām vajadzētu būt minimālām un skolotājiem vajadzētu dot līdzīgu vidējo punktu skaitu, bet šīs problēmas potenciāls joprojām pastāv. Šī iemesla dēļ skolotājiem, iespējams, būs jāapmeklē semināri, lai saprastu, kādi standarti jāpiemēro, izmantojot rubriku.