Labākie padomi kritiskās domāšanas prasmju mācīšanai ietver izpratni par studentu analītisko līmeni un uzsvaru uz eseju rakstīšanu. Tā kā esejās ir jāatbalsta rakstnieka tēze vai galvenā doma ar pamatojošiem argumentiem un pētījumiem, studentiem var iemācīt atšķirību starp labi pamatotiem spriedumiem un vienkāršu viedokli vai pārliecību. Vēl viens veids, kā mācīt kritiskās domāšanas prasmes, ir mudināt skolēnus saskatīt gan detaļas, gan plašāku ainu, izmantojot analoģiju “mežs un koki”. Iepazīstinām ar četru soļu pieeju problēmu risināšanai, kas ietver problēmas atpazīšanu, visu iespēju izpēti ar radošu prāta vētru, laiku, lai pārdomātu problēmas un visbeidzot novērstu risinājumus vai idejas, kas nedarbosies.
Spriedums, kas balstīts uz derīgu informāciju, ir kritiskās domāšanas stūrakmens. Labs padoms, kas jāpatur prātā, mācot kritiskās domāšanas prasmes, ir pārliecināties, ka studenti saprot, kā izvēlēties derīgus pētniecības informācijas avotus, veicot esejas uzdevumus. Ja tā nav, saprātīgu spriedumu pieņemšana un loģiski pamatojoši apgalvojumi, visticamāk, nebūs iespējami.
Var būt viegli uzskatīt, ka gandrīz jebkuram avotam ir ticama informācija, ja vien netiek mācīts meklēt tikai derīgus avotus. Precīzu avotu vai faktu trūkums apgrūtina kļūdainu risinājumu vai ideju novēršanu problēmu risināšanā. Studentiem jāiemācās neņemt vērā neprecīzu vai apšaubāmu informāciju, kuras pamatā ir pierādījumu vai faktu trūkums, lai atbalstītu avotu, un tā vietā jāizmanto kritiskas lasīšanas pieejas.
Lai izplatītu kritiskās domāšanas jēdzienus, ļoti svarīgi ir iemācīt studentiem veltīt laiku, lai pārdomātu problēmu vai jautājumu, nepieņemot tūlītēju lēmumu, īpaši tādu, kas balstīts uz emocijām. Ja vien nav apmācīti citādi, daudzi cilvēki faktiski netērē laiku, domājot un pārdomājot dažādās tēmas puses un jautājumus. Drīzāk viņi pauž savu viedokli, ko parasti veicina emocijas vai pagātnes personīgā pieredze, nevis pārdomāts, plašāks skatījums. Mācīt kritiskās domāšanas prasmes, uzsverot refleksiju, bieži vien var panākt, uzdodot studentiem domāt par problēmu vai problēmu no daudzām dažādām pusēm.
Šāda radoša doma, prāta vētra vai atvērta domāšana, parasti noved pie jautājumiem vai saistītām idejām, kas savukārt var novest pie pamatotiem punktiem par tēmu vai situāciju. Tēmas atvēršana mēdz arī atklāt vairāk iespēju ar to saistīto problēmu risināšanā. Problēmas prezentēšana klasei, lai skolēni prātotu un pārdomātu, var palīdzēt mācīt kritiskās domāšanas prasmes.
Tā kā risinājumus min dažādi skolēni, ieteikumu izvērtēšana, izmantojot kritisku pieeju, var turpināt stundu. Ja šķiet, ka klase koncentrējas uz pārāk vispārīgām vai pārāk specifiskām iespējām, “mežs un koki” analoģijas izmantošana var palīdzēt paaugstināt domu līmeni. Izteiciens “neredzēt mežu kokiem” var dot vēstījumu, ka pārāk liela uzmanība detaļām noved pie tā, ka daži galvenie punkti tiek izlaisti. Pretējais scenārijs, “nespēja redzēt kokus mežam”, radīs vēl vienu izplatītu problēmu, mācot kritiskās domāšanas prasmes. Redzot tikai vispārējo tendenci, neskatoties uz atsevišķiem gadījumiem, var īpaši iedarboties pret kritisku domāšanu, jo tas bieži vien noved pie stereotipiem ar pārmērīgu vispārināšanu.