Terminam “Dieva darbība” ir divas dažādas nozīmes: reliģiska un juridiska. Reliģiskā nozīmē Dieva akts ir kaut kas tāds, ko ir radījis vai veicis Dievs, un klasisks piemērs ir plāksne, kurā Dievs ir uzrakstījis 10 baušļus. Juridiskā nozīmē Dieva akts ir dabisks notikums, kuru nevarēja paredzēt, kontrolēt vai novērst, piemēram, zemestrīce, kas iznīcina tiltu. Pat laicīgās sabiedrībās līgumos bieži ir iekļauta Dieva akta klauzula.
Dažādas pasaules reliģijas ir apspriedušas Dieva darbus gadsimtiem ilgi. Daudzas sabiedrības vēsturiski uzskatīja, ka Dievam vai dieviem ir intīma loma parasto cilvēku dzīvē un ka dievības darbība bija atbildīga par visu, sākot no grūtniecības līdz katastrofālām vētrām. Daudzas kultūras attīstīja arī uzskatus par augstu spēku pielūgšanu, lai nomierinātu viņu dusmas un lūgtu Dieva labvēlīgus darbus, piemēram, labu ražu.
13. gadsimtā diskusijas par Dieva darbiem galvenokārt aprobežojās ar kristīgo reliģiju, un reliģiskajos tekstos šis jēdziens tika pētīts diezgan plaši. 19. gadsimtā šī termina juridiskā jēga sāka parādīties, sākotnēji līgumos, kas ietvēra klauzulu par “Dieva darbiem” kā veidu, kā aptvert visus pamatus, ja notiktu neparasts negadījums vai nejaušs notikums.
Mūsdienās Dieva darbības jēdziens ir iekļauts daudzu līgumu juridiskajā valodā. Apdrošināšanas polisēs, aizdevumos un citos juridiskos līgumos bieži vien ir ietverta diskusija par to, vai Dieva darbības tiek segtas vai nē, un par Dieva darbībām tiek runāts arī tiesas zālēs. Piemēram, ja mājas iedzīvotāji iesūdz īpašnieku tiesā par dabas katastrofas laikā nodarītajiem zaudējumiem, īpašnieks var nebūt atbildīgs, ja viņš var pierādīt, ka kaitējums nodarīts tādu apstākļu dēļ, kurus nevarēja kontrolēt, piemēram, plūdu ūdeņi, kas piepildīja māju.
Dieva akts var būt ugunsgrēks, ko izraisa apgaismojums, plūdi, zemestrīce, vulkāna izvirdums vai līdzīgs kataklizmisks notikums. Lai kaut ko uzskatītu par Dieva aktu, ir jāiesniedz pierādījumi, ka neko nevarēja darīt, lai to mazinātu vai mainītu. Ja kūlas ugunsgrēks nodedzina, piemēram, māju, tas var būt Dieva akts, bet mājas īpašnieks var tikt saukts arī par nolaidību, ja viņš vai viņa neievēro ugunsdrošības likumus.