Dzejas skaidrojums ir termins, kas apraksta dzejoļa nozīmes, struktūras un citu iezīmju rakstīšanu vai analīzi. Dzejoļiem parasti ir daudz dažādu iezīmju, ko var analizēt un izskaidrot, tostarp vārdu izvēle, tēlaina valoda, mērītājs un attēli. Dažos dzejoļos pat ir komponenti, kas parasti ir paredzēti prozai, piemēram, sižets, sarežģīti varoņi un dialogs. Dzejas analīzi un skaidrojumu parasti izmanto, lai parādītu, kā šīs dažādās dzejoļa iezīmes veicina un ir vienotas dzejoļa tēmās, lai gan dažādu dzejas analīzes skolu metodes un mērķi var ievērojami atšķirties. Daži dzejas kritiķi, piemēram, uzstāj, ka jāpēta tikai paša dzejoļa saturs un forma, savukārt citi uzskata, ka dzejoļa vēsturiskais konteksts ir tikpat svarīgs derīgā dzejas eksplikācijā.
Liela daļa dzejas skaidrojumu sākas ar dzejoļa burtiskās nozīmes pārbaudi. Tīri burtiski lasot, parasti tiek atklāta pamattēma, tēli, informācija par stāstītāju un citas pazīmes, kas ir svarīgas pilnīgai dzejoļa izpratnei. Tas ir īpaši svarīgi stāstījuma dzejoļos, kas satur vērtīgu informāciju par sižetu un varoņiem, kas ir jāsaprot, lai veiktu pareizu dzejas skaidrojumu.
Daudzos dzejoļos patiesi svarīgie elementi, kas veicina dzejoļa galvenās tēmas, atrodas zem burtiskās valodas. Tāpēc efektīvas dzejas skaidrojuma pamatā bieži vien ir rūpīgi jāizpēta dzejolī ietvertie figurālie elementi, piemēram, līdzība un metafora. Dažos gadījumos tēlainā valoda tikai smalki aizēno dzejoļa nozīmi vai toni. Tomēr citos gadījumos tēlainā valoda var ieteikt nozīmi, kas ir pilnīgi pretēja šķietamai tīri burtiska lasījuma nozīmei. Piemēram, dzejolis, kas, šķiet, ir par mīlestību, patiesībā var saturēt spēcīgas tēmas, kas saistītas ar konfliktu vai nāvi, kas nav pamanāmas uzreiz pēc burtiskas lasīšanas.
Dzejoļa ritms un struktūra ir arī svarīga tēma dzejas skaidrošanā. Dzejā vārdus un frāzes bieži izvēlas ļoti rūpīgi to radīto skaņu un ritmu dēļ. Šāda skaņa un ritms bieži vien būtiski ietekmē dzejoļa toni un var pat sniegt norādes par to, kā interpretēt dzejoļa nozīmi. Ritma vai skaņas nevienmērības ir arī svarīgas, un tās bieži tiek skaidrotas ar dzeju, jo gandrīz vienmēr ir apzinātas un nozīmīgas.