Predikātu īpašības vārds tiek izmantots kā subjekta papildinājums teikumā, kas kalpo subjekta aprakstīšanai vai modificēšanai. Šāda veida vārds parasti tiek atrasts aiz saistošā darbības vārda, piemēram, “ir” vai “smaržo”, un apraksta priekšmetu, kas ir pirms tā. Vienkārši piemēri ir vārds “skaista” teikumā “Garā sieviete ir skaista” vai “sagrauzts” teikumā “Piens smaržoja sasmacis”. Predikāta īpašības vārdu nevajadzētu jaukt ar predikāta nominatīvu, kas pilda gandrīz tādu pašu funkciju, bet ir lietvārds, kas pārdēvē teikuma priekšmetu.
Līdzīgi kā citi īpašības vārdi, predikāta īpašības vārds ir vārds, kas apraksta vai modificē citu vārdu, parasti lietvārdu vai vietniekvārdu. Tomēr šajā formā tas darbojas kā daļa no predikāta teikumā, nevis kā vārds lietvārda frāzē. Predikāts ir teikuma daļa, kas sniedz informāciju par tēmu. Piemēram, teikumā “Garā sieviete ir skaista” priekšmets ir “Garā sieviete”, bet predikāts ir “ir skaista”.
Parasti īpašības vārds tiek atrasts kopā ar vārdu, ko tas modificē, bieži vien kā daļa no vienas un tās pašas frāzes. Iepriekšējā piemērā vārds “garš” ir īpašības vārds, kas ir daļa no lietvārda frāzes “gara sieviete”. Tomēr predikāta īpašības vārds nav frāzē ar vārdu, ko tas apraksta, un tas var radīt neskaidrības teikumā.
Saistošā darbības vārda klātbūtne var norādīt, ka teikumā ir predikāta īpašības vārds, un tas palīdz mazināt neskaidrības. Saistošie darbības vārdi ietver tādus vārdus kā “ir”, “garšo” un “parādās”. Tie ir intransitīvi darbības vārdi, kas nozīmē, ka tiem teikumā nav nepieciešams tiešs objekts, un predikāts īpašības vārds darbojas kā vārds vai frāze, ko tie saista ar subjektu. Daudzus no tiem var atrast teikumos, kuros tie tomēr nav savienojošie darbības vārdi, tāpēc tiem ir jābūt ar atbilstošu predikātu, lai pildītu šo funkciju.
Iepriekšējā piemērā vārds “skaista” apraksta teikuma priekšmetu. Vārds “ir” darbojas kā saistošs darbības vārds un norāda, ka predikāta īpašības vārds, kas seko pēc tam, maina priekšmetu. Līdzīga struktūra ir atrodama teikumā “Piens smaržoja sasmacis”. Vārds “saskanīgs” apzīmē tēmu “piens”; to savieno saistīšanas darbības vārds “smaržoja”.
Tomēr to nevajadzētu sajaukt ar predikāta nominatīvu, kas ir lietvārds vai vietniekvārds, kas pilda līdzīgu funkciju. Teikā “Garā sieviete ir skolotāja” priekšmets paliek “Garā sieviete” un “ir” turpina darboties kā savienojošais darbības vārds. Predikāta nominatīvs “skolotājs” tomēr ir lietvārda frāze. Tas neapraksta subjektu ar īpašības vārdu, bet atkārto, kas tas ir, izmantojot lietvārdu vai vietniekvārdu.