Pentaloģija ir piecu grāmatu vai atsevišķu literāru darbu sērija, kas galu galā ir daļa no viena lielāka stāsta, skatoties kopā. Tas ir līdzīgs triloģijai, kas ir darbs, kas sastāv no trim sējumiem, taču parasti ir garāks un bieži vien iegūst citu struktūru. Šādas kolekcijas var vai nu sākotnēji rakstīt, paturot prātā šo struktūru, vai arī pēc publicēšanas tās var izveidot vienā kompilācijā. Pentaloģija var attiekties arī uz vienu rakstisku darbu, kas sastāv no piecām atsevišķām daļām, piemēram, episkā poēma, kas sastāv no piecām daļām, vai luga, kas uzrakstīta piecos cēlienos.
Pentaloģijas mērķis ir garu darbu sadalīt piecās atsevišķās daļās, kuras var aplūkot gan atsevišķi, gan plašāka stāsta kontekstā. Šis termins ir līdzīgs vārdam “triloģija”, kam ir prefikss “tri-”, lai apzīmētu trīs darbus; savukārt priedēklis “penta-” tiek izmantots, lai norādītu uz “pieci”, kā redzams piecstūra vai piecšķautņu formā. Trīs triloģijas sējumi, protams, atbilst sākuma, vidus un beigu struktūrai, savukārt pentaloģijai var būt garāks sākums, pagarināts vidus vai garāks epilogs, kas pievienots oficiālajam noslēgumam.
Viens no veidiem, kā var apvienot pentaloģiju, ir rakstniekam plānot vienu garu darbu kā piecus atsevišķus gabalus. Tas ļauj rakstītājam izmantot katru gabalu, lai pastāstītu īsāku, bet pilnībā realizētu stāstu, kas galu galā sanāk kā daudz garāks stāstījuma darbs. Tomēr šāda plānošana un izpilde var būt diezgan sarežģīta, tāpēc šie darbi bieži tiek montēti pēc pabeigšanas. Rakstnieka redaktors var apvienot piecus atsevišķus stāstus ar kopīgiem varoņiem vai tēmām, lai izveidotu vienu pentaloģiju, kuru var būt vieglāk publicēt, pārdot un lasīt.
Lai gan pentaloģiju var izveidot no pieciem atsevišķiem darbiem, piemēram, īsu romānu kolekcijas, kas veido vienu garāku darbu, tā var rasties arī kā struktūra garākā raksta ietvaros. Piemēram, episko dzejoli var iedalīt piecās daļās, katrā no kurām ir pilnībā realizēts darbs, kas darbojas kopā, veidojot visu dzejoli. Lugas var rakstīt arī kā pentaloģiju, kas parasti nozīmē, ka viena luga sastāv no pieciem cēlieniem. Katrs no šiem aktiem var izstāstīt stāstu vai darboties diezgan labi atsevišķi, taču kopējo stāstījumu var pilnībā saprast un novērtēt tikai tad, ja to aplūko kā pilnīgu darbu.