Pareiza gramatika dažādos reģionos un valodās var atšķirties. Tomēr kopumā lielākajai daļai civilizāciju ir strukturāli noteikumi, kas regulē pareizu gramatikas lietošanu. Gramatiskie apsvērumi var ietvert šādus jautājumus: sintakse, pieturzīmes, pareizrakstība, fonoloģija, morfoloģija, runas daļas un lielo burtu lietojuma noteikumi. Konkrētāk, pareiza gramatika ietver pareizu vārdu un gramatisko simbolu lietošanu pareizā secībā. Katrai valodai ir savs īpašu noteikumu vai paražu kopums, taču angļu valoda būs galvenais valodas piemērs skaidrojuma nolūkos.
Gramatika ņem vērā veidu, kā indivīdi lieto valodu. Pareizas gramatikas ietekme ir visredzamākā, runājot vai veidojot rakstītu tekstu vai kompozīciju. Pareiza vārdu lietošana ir būtisks izglītības un profesionālās izaugsmes aspekts.
Viens no svarīgākajiem gramatikas aspektiem ir sintakse. Šis princips ņem vērā, kā tiek apvienoti vārdi, frāzes un teikumi, lai izveidotu domu. Lielākajā daļā valodu vārdi parasti tiek strukturēti teikumos, kas sastāv no frāzēm un teikumiem, kas savukārt dažās valodās veidojas rindkopās. Punkts parasti veido vienas idejas izveidi. Kad šī ideja mainās, mainās rindkopa. Tomēr vārdu secība vienā frāzē dažādās valodās var ievērojami atšķirties.
Pamatlīmenī lielākajā daļā valodu lielākā daļa vārdu tiek klasificēti kā personu, vietu un lietu apraksti vai darbību apraksti. Angļu valodā pirmie ir pazīstami kā lietvārdi, bet pēdējie tiek klasificēti kā darbības vārdi. Vārdiem, kas apraksta personas, vietas vai lietas, noteiktās valodās, piemēram, franču valodā, var piešķirt dzimumu atšķirību. No otras puses, darbības vārdiem var būt dažādi pareizrakstības vai strukturālie noteikumi atkarībā no tā, vai vārds attiecas uz kaut ko pagātnē, tagadnē vai nākotnē notikušu, vai arī vārds saista divus citus vārdus, nevis veic faktisku darbību.
Daudzās valodās ir arī vārdi, kas uzlabo un papildina vārdus, kas apraksta personas, vietas vai lietas, vai darbības vārdus. Angļu valoda šos vārdus sauc attiecīgi par īpašības vārdiem un apstākļa vārdiem. Šo vārdu pareizrakstību un izvietojumu nosaka dažādi noteikumi dažādām valodām, lai gan tie parasti atrodas tieši pirms vai tieši aiz vārdiem, kurus tie papildina.
Pamata pareizais teikuma gramatikas izkārtojums daudzās valodās ir persona vai objekts, kas veic darbību. Persona vai objekts ir zināms, piemēram, angļu valodā kā subjekts. Darbības vārds var būt pirms vai pēc tēmas atkarībā no valodas. Angļu valodā darbības vārdu vai darbības vārdu parasti ievieto aiz tēmas.
Pārējā teikuma daļā var būt ietverta cita persona vai objekts, ar kuru tiek veikta darbība, vai arī norāde uz tādiem faktoriem kā laiks vai vieta. Šai pēdējai teikuma daļai ir dažādi nosaukumi dažādās valodās, tostarp predikāts angļu valodā un komplements d’objet direct vai komplements circonstanciel franču valodā. Dažās valodās, piemēram, ķīniešu un spāņu valodā, teikuma objekts var būt pirms darbības vārda vai pat pirms subjekta.
Teikumus arī izceļ dažādi pieturzīmju veidi, kas ir vēl viens pareizas gramatikas lietojuma apsvērums. Piemēram, lielākajā daļā valodu ir simbols, piemēram, punkts angļu valodā vai punto spāņu valodā, kas norāda uz teikuma vai domas beigas. Turpretim citi simboli norāda uz pauzi teikumā. Šie simboli, piemēram, komats angļu valodā, parasti tiek atrasti, ja teikumā ir virkne līdzīgu vārdu, kad teikumā mēģināts apvienot vairāk nekā vienu domu vai ja papildu informācija pagarina teikumu. Lai norādītu svešu informāciju vai uzsvērtu noteiktu vārda daļu, var izmantot citus pieturzīmju veidus, piemēram, iekavas un akcentus.
Dažādās valodās ir arī dažāda veida teikumi, kas pilda dažādas funkcijas. Daži teikumi vienkārši sniedz paziņojumu, bet citi dod komandu. Vairumā gadījumu šāda veida vārdu kopām ir to attiecīgo valodu tradicionālās pieturzīmes. Dažas valodas arī izšķir teikumus, kas norāda uz satraukumu, uzdod jautājumu vai citē personu vai avotu, izmantojot dažādus pieturzīmju simbolus, piemēram, jautājuma zīmes.
Lielo burtu lietojums un pareiza pareizrakstība ir papildu svarīgi komponenti pareizas gramatikas rakstīšanai lielākajā daļā valodu. Lielo burtu lietojuma noteikums parasti tiek izmantots pirmajam burtam teikuma sākumā. Angļu valodā un dažās citās valodās cilvēku vai noteiktu vietu vārdi parasti tiek rakstīti ar lielo burtu, savukārt vispārīgākus vārdu aprakstus dažās valodās, piemēram, vācu valodā, var rakstīt ar lielo burtu. Pareizrakstība ir saistīta ar to, kā atsevišķi burti vārdā tiek sakārtoti un strukturēti, un pieņemtā pareizrakstība parasti izriet no vārdu izcelsmes un laika gaitā nodotajiem lietojumiem. Neatkarīgi no valodas lielākajai daļai vārdu ir noteikta morfoloģija un fonoloģija vai nozīme un izruna, kas jāizmanto atbilstošā kontekstā.