Ja persona jūt, ka viņu uzmāk cita persona, var būt pieejama iespēja iesniegt uzmākšanās aizliegumu. Uzmākšanās definīcija, kā arī aizlieguma iesniegšanas procedūra atšķirsies atkarībā no jurisdikcijas, taču vairumā gadījumu ierobežojošs rīkojums ir civiltiesisks rīkojums, un tādēļ ir jāiesniedz civiltiesā, lai izdotu rīkojumu. . Atbildētājam tiks paziņots par lūgumrakstu un viņam tiks dota iespēja atbildēt. Ja tiesnesis ir pārliecināts, ka tas ir pamatots, viņš vai viņa izpildīs rīkojumu.
Tiesa var izdot dažādu veidu rīkojumus, kas liedz atbildētājam sazināties, tostarp aizsardzības rīkojums, aizliegums sazināties vai aizliegums. Aizsardzības rīkojums ir termins, ko bieži lieto vardarbības ģimenē situācijai, kad upuris pieprasa aizsardzību no varmākas. Parasti bezkontakta rīkojums ir termins, ko lieto krimināllietā, kad apsūdzētajam tiek uzdots “nekontaktēties” ar lietā iespējamo cietušo. Aizliegums ir vispārīgāks un var attiekties uz visām pārējām situācijām, kad lūgumraksta iesniedzējs lūdz tiesai atturēt atbildētāju no saskarsmes ar viņu.
Lai lūgumraksta iesniedzējs pārliecinātu tiesnesi izdot uzmākšanās aizliegumu, viņam/viņai būs jāapgalvo un jāpierāda fakti, kas būtu uzskatāmi par uzmākšanos. Jurisdikcijās ir atšķirīga uzmākšanās definīcija, taču tā parasti ietver atbildētāja uzvedības modeli, kas pēc būtības ir tīšs un kura mērķis ir nobiedēt vai traucēt lūgumraksta iesniedzēju. Lai gan šajā definīcijā bieži ir iekļauta vajāšana, var tikt atklāts, ka respondents vajā upuri pa tālruni, e-pastu vai pat interneta sociālo tīklu vai emuāru rakstīšanas vietnēs. Lūgumraksta iesniedzējam, kurš uzskata, ka viņam vai viņai ir vajadzīgs aizliegums, vispirms ir jāizpēta uzmākšanās definīcija jurisdikcijā, kurā tiek pieprasīts rīkojums, lai pārliecinātos, vai atbildētāja rīcība atbilst juridiskajai definīcijai.
Pēc tam lūgumraksta iesniedzējam ir jāiesniedz tiesā lūgums izdot rīkojumu par uzmākšanos. Lūgumrakstā ir jānorāda konkrēti fakti, kas ļautu tiesnesim secināt, ka atbildētājs patiešām ir vajājis lūgumraksta iesniedzēju un ka rīkojums ir pamatots. Pēc tam tiesa paziņo atbildētājam, ka lūgums ir iesniegts, un izsniedz viņam vai viņai kopiju. Tiks noteikta tiesas sēde, kurā lūgumraksta iesniedzējam jāpārliecina tiesa, ka lūgumrakstā minētie fakti ir patiesi un ka ir vajadzīgs aizliegums, lai aizsargātu lūgumraksta iesniedzēju no turpmākas uzmākšanās. Ja tiesa ir pārliecināta, tā liks atbildētājam atturēties no turpmākas uzmākšanās un var likt atbildētājam vispār atturēties no jebkādas saziņas ar lūgumraksta iesniedzēju.