Kas ir amerikāņu izņēmuma ideja?

Idejas saknes meklējamas jau 17. gadsimta puritāņu tēlā par „pilsētu kalnā“, kas ir paraugs pārējiem, un 19. gadsimtā tā apvienojās ar ticību, ka republikāniskā pārvalde un plašā zeme padara ASV nesalīdzināmu ar Eiropas monarhijām. Terminu plašākā apritē ieviesa 20. gadsimta vēsturnieki un politiķi, un aukstā kara laikā tas kļuva par pastāvīgu runu elementu.

Praksē ideja ir izteikta divos ļoti dažādos veidos. Vienā versijā izņēmuma statuss nozīmē pienākumu rādīt paraugu ar demokrātiju un tiesiskumu, un iejaukšanās citu valstu lietās tiek vērtēta piesardzīgi. Otrā versijā tas ir attaisnojums rīkoties ārpus vispārējiem noteikumiem, jo mērķis esot cēlāks. Tieši šī otrā versija ārpus ASV izraisa lielāko kritiku.

Kritiķi norāda uz pretrunu starp deklarētajiem principiem un vēsturi: vergturību, indiāņu izspiešanu, rasu segregāciju un vēlāko ārpolitikas praksi. Aizstāvji atbild, ka tieši spēja šos pārkāpumus atzīt un labot ar konstitūcijas un tiesu palīdzību ir sistēmas stiprā puse. Vēsturiski godīga atbilde parasti atzīst abus apgalvojumus vienlaikus.

Latvijas lasītājam šī ideja ir noderīga divējādi. Pirmkārt, tā palīdz saprast ASV ārpolitikas retoriku un to, kāpēc amerikāņu partiju strīdi par starptautiskām saistībām izskatās tik emocionāli. Otrkārt, tā ļauj pamanīt līdzīgu domāšanu tuvāk mājām: katrā valstī pastāv stāsts par savu īpašo likteni, un Latvijā tas parasti saistās ar valodas un dziesmu tradīcijas saglabāšanu, ar 1918. gada valstsgribu un ar atgūto neatkarību 1991. gadā.

Starpība ir tajā, kādas sekas no šāda stāsta tiek izvestas. Lielvalsts izņēmuma ideja var pārtapt par pamatojumu vienpusējai rīcībai. Mazai valstij izdevīga ir pretēja loģika: noteikumu vienlīdzība, starptautiskās tiesības un dalība alianses un savienības lēmumu pieņemšanā ir tieši tas, kas nodrošina drošību. Tāpēc Latvijas interesēs ir stiprināt kopīgos noteikumus, nevis izņēmumus no tiem.

Praktiski to ir vērts atcerēties, lasot ziņas. Ja raksts apgalvo, ka kāda ASV iekšpolitiska norma vai tiesas spriedums „attiecas arī uz mums“, tas gandrīz vienmēr ir kļūdains vispārinājums. Latvijā piemērojamas ir Latvijas tiesību normas un Eiropas Savienības tiesības, un ASV regulējums Latvijas iedzīvotājam nozīmē tikai tad, ja viņam ir saistība ar ASV, piemēram, pilsonība, ienākumi vai darījumi ar ASV uzņēmumiem.