TJG Online
Savienotās Valstis

Kas bija ASV 1798. gada musināšanas likums?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

1798. gada musināšanas likums bija viens no četriem ASV likumiem, kas uz laiku padarīja asu kritiku par federālo valdību par sodāmu nodarījumu un atviegloja ārzemnieku izraidīšanu. Musināšanas likums zaudēja spēku 1801. gadā, un mūsdienās to min kā klasisku piemēru tam, cik strauji drošības bažas sašaurina vārda brīvību.

Likumus pieņēma laikā, kad Savienotās Valstis bija nepieteikta jūras kara stāvoklī ar Franciju. Valdošie federālisti prezidenta Džona Adamsa vadībā uzskatīja, ka Francijai labvēlīgi noskaņoti iebraucēji un opozīcijas prese grauj valsts spēju sevi aizstāvēt. Opozīcijā bija Tomasa Džefersona un Džeimsa Medisona veidotā demokrātisko republikāņu grupa, kuras laikraksti valdības rīcību vērtēja ļoti skarbi. Likumu saturu noteica tieši šī partiju cīņa, nevis kāds pierādīts sazvērestību vilnis.

Kopumā tika pieņemti četri atsevišķi akti, un tos bieži sauc kopvārdā. Naturalizācijas likums ievērojami pagarināja valstī nodzīvoto gadu skaitu, kas bija nepieciešams pilsonības iegūšanai. Likums par draudzīgo valstu ārzemniekiem deva prezidentam tiesības izraidīt jebkuru ārvalstnieku, kuru viņš atzina par bīstamu. Likums par ienaidnieka valstu ārzemniekiem attiecās uz pieteikta kara gadījumu, un tieši šis akts kā vienīgais no četriem nekad nav atcelts. Ceturtais, musināšanas likums, noteica sodu par nepatiesu un ļaunprātīgu rakstu publicēšanu par valdību, Kongresu vai prezidentu.

Praksē apsūdzības cēla galvenokārt opozīcijas laikrakstu redaktoriem, un lietas izskatīja tiesneši, kuri paši bija federālisti. Pazīstamākais notiesātais bija Vērmontas kongresmenis Metjū Lains, kurš sodu izcieta cietumā un tika pārvēlēts, vēl atrodoties apcietinājumā. Uzmanīgs lasītājs likumā pamana arī to, ka aizsargājamo amatpersonu uzskaitījumā nav minēts viceprezidents, un viceprezidents tolaik bija opozīcijas līderis Džefersons. Tas vien daudziem laikabiedriem parādīja, ka runa nav par valsts drošību, bet par politisku priekšrocību.

Musināšanas likumā bija ierakstīts spēka zaudēšanas datums, kas sakrita ar Adamsa pilnvaru beigām, tāpēc tas izbeidzās pats no sevis. Amatā stājies Džefersons apžēloja notiesātos, bet Kongress vēlāk atmaksāja piespriestos naudas sodus. Pretreakcija bija arī idejiska: Džefersons un Medisons sagatavoja Kentuki un Virdžīnijas rezolūcijas, kurās apgalvoja, ka štati paši var vērtēt federālo likumu atbilstību konstitūcijai. Šo argumentu vēlāk izmantoja pavisam citiem mērķiem, tostarp verdzības aizstāvēšanai.

Musināšanas likuma atbilstību konstitūcijai ASV Augstākā tiesa nekad nepārbaudīja, jo līdz tiesas izšķirošajam vārdam lieta nenonāca. Tomēr 20. gadsimtā, veidojot mūsdienu izpratni par preses brīvību, tiesa uz šo likumu atsaucās kā uz tādu, kura pretrunu ar konstitūcijas pirmo grozījumu ir apstiprinājusi pati vēsture. Tāpēc ASV juridiskajā domā šis likums ir palicis nevis kā spēkā esoša norma, bet kā brīdinošs piemērs.

Kā vārda brīvību aizsargā Latvijā

Latvijā izteiksmes brīvību garantē Satversmes 100. pants, un tas aizsargā arī nepatīkamu, aizskarošu vai valdībai neērtu viedokli. Ierobežojumi ir pieļaujami, taču tiem jābūt noteiktiem likumā, ar leģitīmu mērķi un samērīgiem, un šo pārbaudi Satversmes 116. panta ietvaros veic tiesa. Papildus darbojas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pants, uz kuru var atsaukties tiesvedībā Latvijā un pēc iespēju izsmelšanas arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Praktiski tas nozīmē, ka strīds par publikāciju Latvijā parasti ir civiltiesisks: personas gods un cieņa aizsargājama ar prasību tiesā, prasot atsaukumu un atlīdzinājumu, nevis ar kriminālvajāšanu par valdības kritiku. Krimināllikumā sodāmi ir atsevišķi šauri formulēti sastāvi, piemēram, naida kurināšana vai aicinājums gāzt valsts varu, un tos piemēro prokuratūra, nevis politiskā vara pēc saviem ieskatiem. Ja publikācija skar jūsu tiesības un situācija nav acīmredzama, ar advokātu vērts konsultēties pirms prasības celšanas, jo termiņi un pierādīšanas pienākums šajās lietās ir stingri.

Ar ko šo likumu mēdz sajaukt

Pirmā sajaukšana ir ar likumu par ienaidnieka valstu ārzemniekiem, kas, atšķirībā no musināšanas likuma, ASV joprojām ir spēkā un laiku pa laikam nonāk ziņās. Otrā ir ar mūsdienu ASV apsūdzībām par sacelšanos vai sazvērestību pret valsti: tās balstās pavisam citos, daudz vēlāk pieņemtos krimināltiesību pantos un nav šā 1798. gada akta turpinājums.

Trešā kļūda ir pieņemt, ka ASV risinājums kaut ko nosaka Latvijā. Neviens ASV likums Latvijā nav piemērojams, un vārda brīvības robežas šeit nosaka Satversme, Latvijas likumi, Eiropas Savienības tiesības un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. ASV pieredze der vienīgi kā salīdzinājums, kas parāda, cik viegli krīzes laikā tiek pieņemti likumi, par kuriem pēc dažiem gadiem kauns.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti