ASV 19. grozījums un sieviešu balsstiesības

Grozījums noņēma vienu formālu šķērsli, bet neatcēla pārējos. ASV dienvidu štatos melnādainās sievietes vēl gadu desmitiem faktiski nevarēja nobalsot lasītprasmes pārbaužu, nodevu un iebiedēšanas dēļ, un šī problēma tika risināta tikai ar 1965. gada balsstiesību likumu. Tāpēc apgalvojums, ka 1920. gadā balsstiesības ieguva visas sievietes, ir neprecīzs.

Latvijā līdzīgs vienkāršojums ir uzskats, ka formāli vienlīdzīgas tiesības nozīmē vienlīdzīgu pārstāvību. Starpkaru Saeimās sieviešu bija ļoti maz, lai gan balsstiesības bija no paša sākuma. Deputātu sastāvu pa dzimumiem un vēlētāju aktivitāti pa dzimumu un vecuma grupām publicē Centrālā vēlēšanu komisija, un tie ir konkrēti, pārbaudāmi dati, nevis viedoklis.

Jāšķir trīs dažādas tiesības: aktīvās vēlēšanu tiesības jeb tiesības balsot, pasīvās vēlēšanu tiesības jeb tiesības kandidēt un tiesības ieņemt valsts amatus. Tās vēsturiski tika iegūtas dažādos laikos un dažādās valstīs atšķirīgā secībā.

Tests ir vienkāršs: ja teikumā ir vārds vēlēt, runa ir par aktīvajām tiesībām; ja ir vārds kandidēt vai tikt ievēlētam, par pasīvajām. Latvijā abas ir Satversmē, bet ar atšķirīgu vecuma slieksni, un tieši šī atšķirība ziņās pazūd visbiežāk.

Vēlētāju reģistru un vēlēšanu norisi administrē Centrālā vēlēšanu komisija; balsstiesību pamatnormas ir Satversmē, bet detaļas Saeimas vēlēšanu likumā un pašvaldības domes vēlēšanu likumā. Atsevišķi jāņem vērā, ka pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsstiesīgo loks nesakrīt ar Saeimas vēlēšanām.

Vēsturiskiem jautājumiem par 1920. gadu noderīgs avots ir Satversmes sapulces stenogrammas un tā laika prese, kas pieejama Latvijas Nacionālās bibliotēkas portālā periodika.lv. Tur redzams arī tas, cik asi tolaik diskutēja par vēlēšanu vecumu un par to, kā balso karavīri.

Precīzu datumu jautājumos par ASV ratifikāciju avoti atšķiras, jo atšķiras notikuma brīdis: štata balsojums, dokumenta saņemšana un oficiālā izsludināšana notika dažādās dienās. Ja vajadzīgs viens datums, ņemiet oficiālās izsludināšanas datumu un norādiet, ka tas ir tieši tas.

Šis ir vēstures un valststiesību skaidrojums, nevis padoms konkrētā situācijā. Ja jautājums ir par to, vai konkrēts cilvēks drīkst balsot vai kandidēt, atbildi sniedz Centrālā vēlēšanu komisija, un apstrīdēšanas gadījumā ir vajadzīgs jurists, kas strādā ar publiskajām tiesībām.