TJG Online
Savienotās Valstis

Kas bija 1809. gada tirdzniecības aizlieguma likums?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Non-Intercourse Act bija 1809. gadā pieņemts ASV likums, kas aizliedza tirdzniecību ar Lielbritāniju un Franciju un liedza šo valstu kuģiem ienākt ASV ostās, bet atļāva tirgoties ar visām pārējām valstīm. Tas aizstāja vēl stingrāko 1807. gada embargo likumu, izrādījās gandrīz neizpildāms un pēc gada tika nomainīts.

Vispirms par nosaukumu, jo tieši tas tulkojumos rada neskaidrību. Angļu vārds intercourse šajā 19. gadsimta kontekstā nozīmē saskarsmi un tirdznieciskās attiecības starp valstīm. Latviski pareizāka atveide ir tirdzniecības aizlieguma likums; mašīntulkojumos sastopamais „likums par attiecību aizliegšanu“ ir bezjēdzīgs.

Konteksts bija Napoleona kari. Lielbritānija un Francija katra centās nogriezt otru no jūras tirdzniecības, un neitrālie amerikāņu kuģi krita starp dzirnakmeņiem. Britu flote turklāt piespiedu kārtā iesauca savā dienestā no amerikāņu kuģiem noņemtus jūrniekus; 1807. gadā britu kuģis atklāja uguni uz ASV fregates ASV piekrastes ūdeņos, un sabiedrības sašutums prasīja rīcību. Prezidentam Džefersonam kara flotes praktiski nebija, tāpēc viņš izvēlējās ekonomisku spiedienu.

1807. gada embargo likums aizliedza ASV kuģiem izbraukt uz ārvalstu ostām vispār. Sitiens trāpīja pašiem amerikāņiem: Jaunanglijas ostas apstājās, kuģu īpašnieki bankrotēja, un preces plūda kontrabandā pāri sauszemes robežai uz Britu Kanādu. 1809. gada likums bija mēģinājums spiedienu sašaurināt tikai pret abām karojošajām lielvalstīm, saglabājot pārējo tirdzniecību, taču izpildes mehānisma joprojām nebija: pietika pieteikt reisu uz neitrālu ostu un pēc izbraukšanas mainīt kursu.

Jau 1810. gadā to nomainīja Meikona likumprojekts Nr. 2, kas atļāva tirdzniecību ar abām valstīm, solot aizliegumu atjaunot pret to, kura neatcels savus ierobežojumus. Napoleons šo piedāvājumu izmantoja diplomātiskā viltībā, ASV nostājās pret Lielbritāniju, un ceļš veda uz 1812. gada karu.

Kāpēc tas ir vairāk nekā vēstures epizode

Šis ir mācību piemērs par to, kad ekonomiskas sankcijas nedarbojas. Tās prasa divus nosacījumus: izpildes spēju un to, ka izmaksas sankciju noteicējam ir mazākas nekā mērķim. 1809. gadā ASV nebija ne flotes, ne muitas aparāta, lai kontrolētu savu piekrasti, un zaudējumi pašai ASV ekonomikai bija lielāki nekā Lielbritānijai, kurai bija visa pārējā pasaule.

Otrs secinājums ir par apiešanas ceļiem. Aizliegums, kas attiecas uz divām valstīm, bet atstāj atvērtu tirdzniecību ar pārējām, pats rada starpniecības shēmu. 1809. gadā tā bija pārkraušana neitrālās ostās; princips kopš tā laika nav mainījies.

Mūsdienu Latvijas paralēle

Latvijas uzņēmējam tuvākā analoģija ir Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Atšķirībā no 1809. gada te ir gan izpildes mehānisms, gan sods. ES sankciju regulas Latvijā ir tieši piemērojamas, nacionālo ietvaru veido Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums, sankciju jomu koordinē Finanšu izlūkošanas dienests, robežkontroles un muitas daļā uzrauga Valsts ieņēmumu dienests, un sankciju pārkāpšana ir krimināli sodāma.

Praktiskās sekas ir skaidras: pirms darījuma jāpārbauda ne tikai darījuma partnera nosaukums, bet arī tā īpašnieki un patiesie labuma guvēji pret aktuālo ES konsolidēto sankciju sarakstu. Atruna, ka par sankcijām nezināja vai ka prece gāja caur trešo valsti, no atbildības neatbrīvo, un tieši preču apiešana ar trešo valstu starpniecību ir šodienas versija tam, kas 1808. gadā bija kontrabanda uz Kanādu.

Divi likumi, kurus mēdz sajaukt

1807. gada embargo likums aizliedza ASV kuģiem izbraukt uz jebkuru ārvalstu ostu; tas bija aizliegums saviem uzņēmējiem. 1809. gada tirdzniecības aizlieguma likums bija vērsts pret divām konkrētām valstīm, atstājot pārējo tirdzniecību brīvu.

Tests: ja tekstā minēts, ka cieta visa ASV ārējā tirdzniecība, runa ir par 1807. gada embargo. Ja minētas tikai Lielbritānija un Francija, runa ir par 1809. gada likumu.

Kur pārbaudīt aktuālo

Vēsturiskie akti ir nemainīgi, bet mūsdienu sankciju saraksti mainās burtiski ik pāris nedēļas. Uzņēmumam, kas veic pārbaudi, jāizmanto oficiālais ES konsolidētais saraksts un Finanšu izlūkošanas dienesta skaidrojumi, nevis kāda apkopojuma kopija. Ja darījums ir liels vai struktūra sarežģīta, vajadzīgs jurists, kas specializējas sankciju atbilstībā.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu 0-9 Ziņot par neprecizitāti