Kas bija ASV 2008. gada stimulu pakete?
Īsā atbilde
Tas bija 2008. gada februārī pieņemts ASV likums, kas izmaksāja nodokļu maksātājiem vienreizēju naudas atmaksu un deva uzņēmumiem paātrinātu nolietojuma norakstīšanu, lai iekustinātu patēriņu un ieguldījumus. Recesiju tas neapturēja, un jau tā paša gada rudenī nācās pieņemt daudz lielākas banku glābšanas un stimulēšanas programmas.
Konstrukcija bija vienkārša: mājsaimniecības saņēma čeku, kura apmērs bija atkarīgs no ģimenes stāvokļa un bērnu skaita un kas augstākiem ienākumiem pakāpeniski samazinājās. Ideja balstījās uz pieņēmumu, ka cilvēki naudu iztērēs, un tēriņš uzturēs ražošanu un darbavietas.
Praksē liela daļa saņēmēju naudu neizlietoja veikalos, bet nomaksāja parādus vai noguldīja. Mājsaimniecības jau bija pārkreditētas, un mājokļu cenu kritums tikai sākās. Vienreizējs maksājums maina uzvedību daudz mazāk nekā ienākuma pieaugums, kuru cilvēks uzskata par pastāvīgu, un tā ir viena no biežāk citētajām mācībām no šīs paketes.
Tālākais gāja pa kāpnēm uz augšu. Rudenī sekoja banku sektora stabilizācijas programma, bet 2009. gada sākumā jau jaunā administrācija pieņēma daudzkārt lielāku stimulēšanas likumu ar infrastruktūras izdevumiem, nodokļu atvieglojumiem un pārskaitījumiem štatiem. Salīdzinājumā ar to 2008. gada pakete bija ievads, nevis risinājums.
Latvijā tajā pašā laikā notika tieši pretējais. 2008. gada rudenī valsts pārņēma lielāko vietējo banku, un decembrī tika panākta vienošanās par starptautisko aizdevuma programmu ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju, Ziemeļvalstīm un citiem aizdevējiem. Tā vietā, lai stimulētu, Latvija veica vairākus budžeta konsolidācijas raundus: samazināja algas valsts sektorā, cēla pievienotās vērtības nodokli un pārstrukturēja iestādes.
Kāpēc Latvija nevarēja darīt to pašu
Izvēle nebija ideoloģiska, bet aritmētiska. Latvijai bija piesaistīts lata kurss pret eiro, un šī piesaiste bija ceļš uz eiro ieviešanu, tāpēc devalvācija kā izeja tika noraidīta. Ar fiksētu kursu valsts nevar ne drukāt naudu, ne pazemināt procentu likmes, un vienīgais pielāgošanās kanāls paliek iekšējās cenas un algas.
Otrs iemesls bija finansējums. Krīzes brīdī Latvija nevarēja aizņemties tirgos par saprātīgu cenu, un aizdevēju programma bija saistīta ar deficīta samazināšanas nosacījumiem. ASV tajā pašā situācijā aizņēmās savā valūtā un par ļoti zemām likmēm. Tā ir galvenā atšķirība, kas padara divu valstu politiku salīdzināšanu maldinošu, ja to neņem vērā.
Ko no tā mācījās
Latvijā izmaksas bija smagas: 2009. gadā iekšzemes kopprodukts saruka divciparu apmērā, bezdarbs strauji pieauga, un daļa cilvēku aizbrauca, kas demogrāfiski jūtams joprojām. Izaugsme atjaunojās salīdzinoši ātri, un 2014. gadā tika ieviests eiro, bet strīds par to, vai tas pats rezultāts būtu sasniedzams ar mazākām sociālām izmaksām, ekonomistu vidū turpinās.
ASV mācība bija cita: vienreizēji maksājumi patēriņu stimulē vāji, ja mājsaimniecības ir pārparādojušās. Tieši tāpēc 2020. gada pandēmijas programmās akcentu pārcēla uz ienākumu aizstāšanu, nevis vienreizējiem čekiem, lai gan arī tie tika izmantoti.
Ko ar ko jauc
Jauc trīs pilnīgi atšķirīgas lietas: fiskālu stimulu, banku glābšanu un monetāro mīkstināšanu. Tests: no kā nāk nauda un kam. Fiskāls stimuls ir valdības budžeta lēmums par labu mājsaimniecībām un uzņēmumiem; banku glābšana ir kapitāla ieguldījums vai garantija finanšu iestādei, lai tā neapstātos; monetāra mīkstināšana ir centrālās bankas aktīvu pirkšana, kas budžetu tieši neskar.
Latvijas kontekstā jauc arī bankas pārņemšanu ar konsolidāciju: pirmā bija krīzes ugunsdzēšana, otrā bija daudzu gadu budžeta politika.
Kur pārbaudīt skaitļus
Precīzus datus par Latvijas krīzes gadiem publicē Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka, bet aizdevuma programmas dokumentus Finanšu ministrija un Starptautiskais Valūtas fonds. ASV likumu tekstus un izdevumu apmērus var pārbaudīt Kongresa datubāzēs.
Skaitļi par paketes efektu ir aplēses, kas atkarīgas no modeļa; publikācijās var atrast ļoti atšķirīgus vērtējumus, un neviens no tiem nav galīga patiesība.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Ar kādām īpašām problēmām saskaras ASV melnādainie politiķi?Melnādainajiem politiķiem un topošajiem melnādainajiem politiķiem ir vairākas īpašas problēmas viņu sociāli ekonomiskās…
- Cik Amerikas Savienoto Valstu prezidenti bija pirmie gubernatori?Daudzi ASV prezidenti vispirms bija gubernatori, iespējams, pārstāvot cilvēku ticību gubernatora amatam. Ja cilvēks var…
- Cik ASV prezidentu iepriekš bijuši senatori?Septiņpadsmit ASV prezidenti kādā dzīves posmā ir bijuši ASV Senāta locekļi, bet tikai trīs, proti, Vorens Hārdings, Dž…
- Cik ASV prezidentiem bija brūnas acis?Acu krāsa varētu būt ASV prezidenta kandidāta panākumu faktors. Mazāk nekā 17% cilvēku Amerikas Savienotajās Valstīs ir…
- Cik bieži ir neprecētu vecāku statuss?Neprecētu vecāku skaits ASV sasniedza visu laiku augstāko līmeni 2013. gadā, un tiek lēsts, ka divas no piecām dzemdībā…
- Cik bīstamas bija ceturtā jūlija svinības 1900. gadu sākumā?Uguņošanas ierīcēm vienmēr ir bijis potenciāls būt bīstamam, taču 20. gadsimta mijā tas bija īpaši bīstams. Kad petarde…