Kas bija ASV Laulības aizsardzības likums?

Likumam bija divas praktiski nozīmīgas daļas. Viena noteica, ka federālajā līmenī vārdi „laulība” un „laulātais” attiecas tikai uz dažāda dzimuma pāri, un tas skāra ļoti plašu jautājumu loku: nodokļus, sociālās garantijas, mantošanu, veterānu pabalstus un imigrācijas lietas. Otra daļa atļāva štatiem neatzīt citā štatā noslēgtu viendzimuma laulību, tas ir, atkāpties no parastā principa, ka štati savstarpēji atzīst civilstāvokļa aktus.

Pirmo daļu ASV Augstākā tiesa 2013. gadā atzina par neatbilstošu konstitūcijai, jo tā vienu laulāto grupu nostādīja sliktākā stāvoklī bez pamatota iemesla. Divus gadus vēlāk tā pati tiesa atzina, ka tiesības laulāties ir aizsargātas visā valstī, un līdz ar to otrā daļa zaudēja praktisko nozīmi. Galīgo punktu pielika 2022. gadā pieņemtais likums, kas DOMA atcēla un noteica pienākumu atzīt likumīgi noslēgtu laulību neatkarīgi no laulāto dzimuma vai rases.

Latvijas lasītājam svarīgākais ir tas, ka šis stāsts nekādā veidā neattiecas uz Latvijas tiesībām. Latvijā ģimenes tiesības regulē Civillikums, Satversme un Ministru kabineta noteikumi, un neviens ASV tiesas spriedums šeit nav saistošs. Satversmes 110. pants nosaka, ka valsts aizsargā laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti, un šī norma ir Satversmes līmenī, tas ir, tās grozīšanai būtu vajadzīgs Saeimas kvalificēts vairākums.

Tajā pašā laikā Latvijā ir izveidota atsevišķa institūcija ģimenes attiecību juridiskai atzīšanai, kas nav laulība. Pēc Satversmes tiesas sprieduma, kurā tika atzīts, ka arī citādi veidotām ģimenēm pienākas tiesiska aizsardzība, likumdevējs ieviesa partnerības apliecināšanu pie zvērināta notāra. Kopš 2024. gada vasaras divi pilngadīgi cilvēki, kuri nav laulībā un nav tuvi radinieki, var partnerību apliecināt notariālā kārtībā, un ziņas par to tiek reģistrētas.

Partnerība nav laulība, un atšķirības ir tieši tur, kur cilvēkiem visbiežāk rodas problēmas. Partneriem ir atsevišķas tiesības, kas saistītas ar savstarpēju atbalstu, informāciju par veselības stāvokli un dažiem sociālajiem un nodokļu jautājumiem, bet nerodas ne laulāto mantas kopība, ne automātiska mantošana pēc likuma, ne kopīgas adopcijas tiesības. Tieši mantošana ir biežākais pārsteigums: bez testamenta partneris nav likumiskais mantinieks, un mantojums nonāk pie asinsradiniekiem.

Praktiskā secība tiem, kas dzīvo kopā bez laulības, ir šāda. Vispirms jānokārto pamata dokumenti, kas darbojas jebkurā gadījumā: testaments pie zvērināta notāra, pilnvaras, dzīvības apdrošināšanas labuma guvēja norāde un skaidrība par to, uz kā vārda ir nekustamais īpašums un kredīts. Pēc tam var vērtēt partnerības apliecināšanu, kas dod papildu statusu attiecībās ar iestādēm. Sarežģītos gadījumos, piemēram, ja ir bērni no iepriekšējām attiecībām, kopīgs uzņēmums vai īpašums ārvalstīs, ir vērts samaksāt par ģimenes tiesību jurista konsultāciju, nevis paļauties uz paraugiem no interneta.