TJG Online
Savienotās Valstis

Kas ir ASV tirdzniecības ministrs?

Īsā atbilde

ASV tirdzniecības ministrs vada Tirdzniecības departamentu, kura pārziņā ir ekonomikas statistika, standarti un mērījumi, patenti un preču zīmes, laika un okeāna dienests, kā arī eksporta kontrole. Latvijā šīs funkcijas nav vienā iestādē: tās sadalītas starp Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi, Patentu valdi un vairākām uzraudzības iestādēm.

ASV valdības uzbūve atšķiras jau terminoloģiski. Departamentu vada sekretārs, kuru amatā izvirza prezidents un apstiprina Senāts, un viņš nav parlamenta deputāts. Tirdzniecības departaments radās 20. gadsimta sākumā, sākotnēji kopā ar darba jautājumiem, un vēlāk abas jomas tika nodalītas divos departamentos. Latvijā ministru amatā apstiprina Saeima, balsojot par visu Ministru kabinetu, un ministrs ir politiski atbildīgs parlamentam.

Departamenta saturs pārsteidz cilvēkus, kuri pēc nosaukuma gaida tikai tirdzniecību. Tā sastāvā ir tautas skaitīšanas birojs, kas veic skaitīšanu un uztur demogrāfijas datus, ekonomikas analīzes birojs, kas aprēķina iekšzemes kopproduktu, standartu un tehnoloģiju institūts, kas atbild par mērvienību etaloniem un tehniskajiem standartiem, kā arī patentu un preču zīmju birojs. Tur ietilpst arī okeāna un atmosfēras dienests, kas nodrošina laika prognozes un vētru brīdinājumus.

Politiski jutīgākā daļa ir eksporta kontrole. Departamenta rūpniecības un drošības birojs nosaka, kuras tehnoloģijas un preces nedrīkst izvest uz konkrētām valstīm un uzņēmumiem, un tieši šie saraksti pēdējos gados ietekmē pasaules pusvadītāju nozari. Latvijas uzņēmumam tas ir praktisks jautājums, ja tas tirgojas ar ASV izcelsmes tehnoloģijām, jo šie ierobežojumi seko precei arī pēc tās iegādes Eiropā.

Būtiska atruna ir tā, ka starptautiskās tirdzniecības sarunas ASV vada nevis šis departaments, bet atsevišķs tirdzniecības pārstāvja birojs, kas ir daļa no prezidenta administrācijas. Nosaukumu līdzības dēļ tulkotos tekstos abi tiek sajaukti, un tad ministram tiek piedēvēti lēmumi par tirdzniecības līgumiem, kurus viņš nepieņem.

Latvijas puses galvenā atšķirība ir Eiropas Savienība. Tirdzniecības politika ar valstīm ārpus Savienības ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, tāpēc Latvija atsevišķus tirdzniecības līgumus neslēdz: sarunas ved Eiropas Komisija, bet dalībvalstis piedalās lēmumu pieņemšanā Padomē. Latvijas ekonomikas ministrs pārstāv valsti šajās sanāksmēs, veido rūpniecības, enerģētikas, mājokļu un uzņēmējdarbības vides politiku, bet neuztur savu muitas vai sankciju režīmu.

Funkciju sadalījums Latvijā ir šāds. Ekonomikas statistiku apkopo Centrālā statistikas pārvalde, salīdzināmus Eiropas datus uztur Eurostat. Patentus un preču zīmes reģistrē Patentu valde, bet Eiropas līmeņa aizsardzību var iegūt Eiropas iestādēs. Standartus izplata nacionālā standartizācijas institūcija, mērījumu ticamību uztur metroloģijas sistēma. Laika prognozes un brīdinājumus sniedz vides un ģeoloģijas dienests. Eksporta atbalstu uzņēmumiem nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, bet stratēģiskas nozīmes preču izvešanas atļaujas izsniedz Ārlietu ministrijas pakļautībā esoša komiteja.

Kur vērsties uzņēmējam Latvijā

Ja jautājums ir par eksporta tirgus izpēti, kontaktiem vai dalību izstādēs, sākums ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un tās ārējie pārstāvji. Ja jautājums ir par muitas procedūrām un preču tarifu klasifikāciju, atbildīgais ir Valsts ieņēmumu dienesta muitas pārvalde.

Ja prece ir tehnoloģija ar divējādu lietojumu vai militārai nozarei izmantojama iekārta, pirms līguma parakstīšanas jāpārbauda, vai nav vajadzīga izvešanas atļauja. Šajā jomā kļūdas sekas ir kriminālas, tāpēc konsultācija ar juristu ir pamatota.

Kāpēc ASV dati ietekmē Latviju

ASV publicētie nodarbinātības, inflācijas un iekšzemes kopprodukta dati kustina finanšu tirgus visā pasaulē, tāpēc tie ietekmē arī euro kursu un aizdevumu procentu likmes Eiropā. Tas nenozīmē, ka ASV noteikumi Latvijā būtu saistoši.

Latvijā piemērojamas ir Eiropas Savienības regulas un Latvijas tiesību akti, un uz tiem atsaucas gan uzraudzības iestādes, gan tiesa. ASV prasības var būt saistošas tikai līguma ceļā, piemēram, ja tās ieraksta piegādes līgumā ar ASV partneri.

Salīdzinot iestādes, noderīgs paņēmiens ir meklēt nevis nosaukuma, bet funkcijas atbilstību. Vienas ASV aģentūras darbs Latvijā var būt sadalīts starp ministriju, tās pakļautības iestādi un Eiropas līmeņa aģentūru, tāpēc tiešs tulkojums gandrīz vienmēr maldina.

Avoti