Kāda ir atšķirība starp kredītreitingu un kredītvērtējumu?

Kredītreitingu piešķir licencētas kredītreitingu aģentūras, kuru darbību Eiropas Savienībā uzrauga Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde. Reitings ir izteikts burtu kombinācijā, tas ir publisks, to pamato ar plašu analītisku ziņojumu, un tas attiecas uz emitentu vai konkrētu parāda vērtspapīru. Latvijas valsts reitings ietekmē to, cik dārgi Valsts kase aizņemas starptautiskajos tirgos, un tas savukārt netieši ietekmē visas ekonomikas aizņemšanās izmaksas.

Kredītvērtējums privātpersonai darbojas citādi. Tas ir skaitlis vai riska klase, ko aprēķina modelis, balstoties uz maksājumu vēsturi, esošo saistību apjomu, ienākumiem un citiem datiem. Tas nav publisks, tas nav viens vienots visai valstij, un divas bankas par vienu un to pašu cilvēku var iegūt atšķirīgu rezultātu, jo tās lieto atšķirīgus modeļus un atšķirīgus datu avotus.

Latvijā privātpersonas kredītvēsturi veido vairāki avoti. Latvijas Banka uztur Kredītu reģistru, kurā kredītiestādes un citi dalībnieki iesniedz ziņas par klientu saistībām un to izpildi. Blakus darbojas privātie kredītinformācijas biroji, kuros nonāk informācija par kavētiem maksājumiem arī ārpus banku sektora. Katram cilvēkam ir tiesības uzzināt, kādi dati par viņu ir uzkrāti, un šīs tiesības izriet gan no datu aizsardzības regulējuma, gan no Kredītu reģistra darbības kārtības.

Praktiskais rīcības plāns ir vienkāršs. Pirms pieteikties lielākam kredītam, pieprasiet savu izziņu no Latvijas Bankas Kredītu reģistra un pārbaudiet, vai visi ieraksti ir pareizi. Ja atrodat kļūdu, prasījumu par datu labošanu adresējiet tam kreditoram, kurš datus iesniedzis, jo reģistrs pats datus nemaina. Tikai pēc tam ejiet uz banku, jo pieteikuma noraidījums var pats par sevi tikt fiksēts.

Uzņēmumiem Latvijā paralēli pastāv vēl viena lieta, ko mēdz saukt par reitingu: komerciālu datu apstrādātāju veidotie uzņēmumu maksātspējas vērtējumi, kas balstās uz gada pārskatiem, nodokļu parādu publiskajiem datiem un maksājumu disciplīnu. Tie nav regulēti kredītreitingi, taču darījumu partneri tos izmanto pirms priekšapmaksas vai pēcapmaksas piešķiršanas. Uzņēmuma vadītājam tāpēc ir vērts reizi gadā paskatīties, ko par viņa sabiedrību rāda publiskie reģistri.

Tipiskākais maldīgais uzskats ir, ka pastāv viens oficiāls valsts kredītvērtējums, ko var „uzlabot“ ar kādu triku. Tāda nav. Ietekmēt var tikai pašus faktus: maksāt laikā, samazināt izmantoto kredītlimitu īpatsvaru, neuzkrāt daudzus paralēlus pieteikumus īsā laikā un savlaicīgi vienoties par grafika maiņu, ja ienākumi kritušies. Otrs maldīgs priekšstats ir, ka kavējums pazūd līdz ar parāda samaksu; ieraksts par vēsturi saglabājas noteiktu laiku, kas noteikts attiecīgās sistēmas darbības noteikumos.