Kas ir bruņurupuču audzēšana fermās?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2023. gada 6. janvārī 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Bruņurupuču audzēšana ir komerciāla darbība, kurā vaislas dzīvniekus tur nebrīvē, olas inkubē un izšķīlušos mazuļus pārdod mājdzīvnieku tirgum vai pārtikai. Latvijas pircējam galvenais nav ferma, bet gan tas, kura suga vispār ir atļauta: sarkanausu bruņurupucis Eiropas Savienībā ir invazīva svešzemju suga, kuru aizliegts audzēt, pārdot un izlaist dabā.

Nozare radās Ziemeļamerikā 20. gadsimta vidū, kad vaislas dzīvniekus ņēma tieši no savvaļas populācijām. Mūsdienās fermas darbojas ASV un vairākās Āzijas valstīs, un to produkcija nonāk gan zooveikalos, gan pārtikas tirgos, jo daļā Āzijas bruņurupuču gaļa un olas ir ierasts uzturs. Ekologu iebildumi pret šo modeli ir divējādi: fermas turpina papildināt ganāmpulku no savvaļas, un lētā fermu produkcija uztur pieprasījumu, kas savvaļas populācijas noplicina.

Terminoloģijā ir svarīga atšķirība. Audzēšana slēgtā ciklā nozīmē, ka fermā vairojas nebrīvē dzimuši dzīvnieki un savvaļu tas neskar. Tā sauktā ranching jeb pusbrīvā audzēšana nozīmē, ka no dabas savāc olas vai mazuļus un izaudzē tos līdz pārdošanas izmēram. Otrais modelis formāli var saukties par audzēšanu, bet savvaļai tas ir izņemšana, nevis aizsardzība.

Eiropas Savienībā šo jomu nosaka invazīvo svešzemju sugu regula. Sugām, kas iekļautas Savienībai nozīmīgo invazīvo sugu sarakstā, ir aizliegta turēšana, audzēšana, pārvadāšana, tirdzniecība un izlaišana vidē. Sarkanausu bruņurupucis un vairākas radniecīgas Ziemeļamerikas ūdens bruņurupuču sugas šajā sarakstā ir. Praktiskās sekas Latvijā: šādu dzīvnieku nedrīkst pārdot, uzdāvināt vai iemainīt, arī tad, ja tas nopirkts likumīgi pirms aizlieguma.

Pirms aizlieguma iegādātos mājdzīvniekus parasti ir atļauts paturēt līdz to dabiskai nāvei ar nosacījumu, ka tie tiek turēti slēgti un nevar aizbēgt vai vairoties. Tieši tāpēc atbildīgā iestāde, Dabas aizsardzības pārvalde, uzsver, ka dzīvnieku nedrīkst „atbrīvot“ dīķī vai upē. Šie bruņurupuči Latvijas klimatā spēj izdzīvot un konkurē ar vietējo faunu, un izlaišana ir pārkāpums, nevis labs darbs.

Sauszemes bruņurupučiem regulējums ir pavisam cits. Visas sauszemes bruņurupuču sugas ir iekļautas starptautiskajā apdraudēto sugu tirdzniecības konvencijā CITES, un Eiropā populārākie Vidusjūras reģiona bruņurupuči ietilpst stingrākajā pielikumā. Tas nozīmē, ka likumīgai pārdošanai Eiropas Savienībā ir vajadzīgs sertifikāts, kas apliecina dzīvnieka legālo izcelsmi, un Latvijā to izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde.

Ko pārbaudīt pirms pirkšanas Latvijā

Pirmais jautājums pārdevējam ir sugas latīniskais nosaukums, nevis „ūdens bruņurupucis“. Tieši pēc tā var pārbaudīt, vai suga ir invazīvo sugu sarakstā vai CITES pielikumā. Otrais jautājums ir par dokumentiem: CITES sertifikāts, izcelsmes apliecinājums un, ja suga tāda prasa, individuālais marķējums.

Ja dokumentu nav, jūs nepērkat dzīvnieku, jūs pērkat problēmu. Bez sertifikāta dzīvnieku nevarēsiet likumīgi pārdot vai atdot tālāk, bet pārbaudes gadījumā to var izņemt. Sludinājumos par „mazu bruņurupuci bērnam par dažiem eiro“ gandrīz vienmēr tiek piedāvāta tieši aizliegtā suga.

Biežākā kļūda: nenovērtēts dzīves ilgums

Cilvēki pērk plaukstas lielumā esošu mazuli un neiedomājas, ka ūdens bruņurupucis izaug līdz šķīvja izmēram un var dzīvot vairākus gadu desmitus, bet sauszemes bruņurupucis mēdz pārdzīvot savu saimnieku. Tieši tāpēc šie dzīvnieki tik bieži nonāk dīķos un patversmēs.

Reālās uzturēšanas izmaksas ir lielas: liels akvaterārijs, jaudīgs filtrs, sildlampa un ultravioletā apgaismojuma lampa, kas regulāri jāmaina, un sauszemes sugām arī siltumizolēts aplokums. Elektrības patēriņš ir pastāvīgs visu gadu. Šo izmaksu aplēse pirms pirkuma pasargā no lēmuma, kuru vēlāk nav kur atsaukt.

Ja bruņurupucis jau ir mājās un ir aizliegtās sugas, pareizā rīcība nav izlaišana un nav klusēšana. Jāsazinās ar Dabas aizsardzības pārvaldi un jānoskaidro turēšanas nosacījumi. Veselības jautājumos vajadzīgs veterinārārsts, kas strādā ar eksotiskajiem dzīvniekiem; parasts mazo dzīvnieku veterinārārsts ar rāpuļiem bieži nestrādā.

Kā atšķirt divas regulējuma grupas

Pārbaudes paņēmiens ir jautājums, kur dzīvnieks dzīvo dabā. Ūdens bruņurupuči ar sarkaniem, dzelteniem vai oranžiem plankumiem pie galvas visbiežāk ir Ziemeļamerikas izcelsmes sugas, un tās regulē invazīvo sugu regulējums, tātad aizliegums. Sauszemes bruņurupuči ar kupolveida bruņām un ziloņa kājām parasti ir CITES sugas, tātad atļauts, bet tikai ar dokumentiem.

Abas grupas visbiežāk sajauc tieši tāpēc, ka latviešu valodā tām lieto vienu vārdu. Angļu valodā šī atšķirība ir iebūvēta valodā ar diviem dažādiem vārdiem, un tulkojumos tā pazūd, radot iespaidu, ka noteikumi ir vienādi.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Dzīvnieki un vide Sadaļas jautājumi ar burtu B Ziņot par neprecizitāti