Kas ir bruto pievienotā vērtība un ar ko tā atšķiras no IKP

Produktu nodokļus, galvenokārt pievienotās vērtības nodokli un akcīzes, nevar korekti sadalīt pa nozarēm, jo tos uzliek produktam, nevis ražotājam. Tāpēc statistika nozaru dalījumā rāda tieši bruto pievienoto vērtību. Ja kāds saka „tirdzniecība veido tik un tik procentu no IKP“, viņš gandrīz vienmēr faktiski runā par BPV īpatsvaru.

Reģionālajā griezumā tas ir vēl svarīgāk. Latvijā IKP un pievienoto vērtību publicē arī pa statistiskajiem reģioniem, un reģionālie dati ir tie, kur atšķirība starp Rīgu un pārējo Latviju redzama vislabāk. Reģionālajos aprēķinos ir arī sava nianse: darbavietas reģions un darbinieka dzīvesvietas reģions nesakrīt, tāpēc Pierīgas iedzīvotāju radītā vērtība bieži uzskaitāma Rīgā.

Visbiežākā kļūda publiskajā diskusijā ir salīdzināt nozares apgrozījumu ar IKP. Apgrozījumā ir iekļauts viss starppatēriņš, tāpēc šādā veidā „nozares ieguldījums“ iznāk vairākkārt lielāks, nekā tas ir. Ja nozare ar miljarda apgrozījumu pērk preces un pakalpojumus par 700 miljoniem, tās ieguldījums tautsaimniecībā ir 300 miljoni, nevis miljards.

Otrā kļūda ir salīdzināt dažādu gadu datus, neņemot vērā, ka CSP publicē gan faktiskajās, gan salīdzināmajās cenās un ka datus pārrēķina un precizē. Pirmā publikācija ir ātrais novērtējums, kas vēlāk tiek koriģēts. Ja jūsu aprēķins balstās uz pirmo publikāciju, tas jāpārbauda atkārtoti pēc revīzijas.

Trešā kļūda ir domāt, ka augsta pievienotā vērtība nozīmē augstu peļņu. Pievienotā vērtība sadalās starp darbiniekiem (atalgojums un sociālās iemaksas), pamatkapitāla nolietojumu un peļņu. Nozare var radīt lielu pievienoto vērtību un strādāt ar minimālu peļņu, ja lielākā daļa aiziet algām.

Uzņēmumam pievienoto vērtību var aplēst no gada pārskata: no neto apgrozījuma atskaita iepirktās preces, materiālus un ārpakalpojumus. Rezultāts aptuveni sakrīt ar summu, ko veido personāla izmaksas, nolietojums un peļņa pirms procentiem un nodokļiem.

Praktiskais pielietojums ir viens un tas ir labs: pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto ir daudz godīgāks produktivitātes rādītājs nekā apgrozījums uz nodarbināto, jo tas neapbalvo uzņēmumus, kas vienkārši pārpērk un tālāk pārdod. Tieši šo rādītāju izmanto arī atbalsta programmu vērtēšanā.

Tests, kas atšķir jēdzienus: apgrozījums ir tas, ko iekasē; pievienotā vērtība ir tas, kas paliek pēc norēķiniem ar citiem uzņēmumiem; peļņa ir tas, kas paliek pēc norēķiniem arī ar darbiniekiem, kreditoriem un valsti.

Latvijas bruto pievienoto vērtību pa nozarēm un reģioniem, kā arī IKP publicē Centrālā statistikas pārvalde savā oficiālās statistikas portālā, ar ceturkšņa un gada datiem. Salīdzinājumiem ar citām ES valstīm der Eurostat datubāze, jo tajā metodoloģija ir saskaņota. Konkrētus skaitļus šajā rakstā apzināti nav, jo tie tiek pārrēķināti un ātri noveco.