Rīcineļļa ir drošs un efektīvs mājas līdzeklis pret aizcietējumiem, ja to lieto saskaņā ar norādījumiem uz pudeles. Tas var būt tik efektīvs zarnu trakta attīrīšanā, ka paies dienas, pirms atsāksies normāla zarnu darbība. Rīcineļļas lietošana pret aizcietējumiem ir iespējama, jo tā stimulē tievās un resnās zarnas sieniņas, taču to vajadzētu lietot tikai īslaicīgi, jo ilgstoša lietošana var saasināt kuņģa darbības traucējumus. Eļļai ir iespējamas blakusparādības, un to nav ieteicams lietot barojošām sievietēm vai grūtniecēm, jo tas var kaitēt bērnam.
Rīcin pupiņas, no kurām iegūta šī eļļa, satur ricīnu, kas ir viens no spēcīgākajiem cilvēkiem zināmajiem indēm, un tikai 1 miligrams ir nāvējoša deva pieaugušam vīrietim. Rīcineļļas komerciālā ražošanā tiek noņemts ricīns. Lietojot rīcineļļu aizcietējumiem, cilvēkiem jāņem vērā, ka eļļa var izraisīt iegurņa sastrēgumu, ka tā var izraisīt abortus un ka eļļa var tikt pārnesta caur piena dziedzeriem zīdaiņiem, kas baro bērnu ar krūti. Nāvējošā rīcineļļas deva nav zināma, taču tiek uzskatīts, ka tā ir diezgan liela. Personas, kas ļaunprātīgi izmanto šo produktu, var saskarties ar tādām problēmām kā dehidratācija un elektrolītu līdzsvara traucējumi, ko izraisa eļļas tendence samazināt ūdens uzsūkšanos caur zarnu sieniņām.
Senajā Ēģiptē bija ierasts lietot rīcineļļu pret aizcietējumiem. Rīcinauga dzimtene ir Austrumāfrika, un šī civilizācija to zināja. Kopš tā laika tā lietošana ir izplatījusies visā pasaulē, un tā ir kļuvusi par parastu ārstēšanu vairāku citu slimību gadījumos. Rīcineļļu izmanto arī kā garšas pastiprinātāju pārtikas ražošanā un kā smērvielu daudzos rūpnieciskos lietojumos. Amerikas Savienoto Valstu pirmajās dienās rīcineļļa tika sajaukta ar alkoholu un pārdota kā līdzeklis pret visu, sākot no aizcietējumiem un beidzot ar artrītu, lai gan pētījumi liecina, ka tai nav izmērāmas ietekmes uz artrītu.