TJG Online
Izglītība un apmācība

Kādi ir darba veidi Latvijas valsts pārvaldē?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijas valsts pārvaldē ir trīs praktiski atšķirīgi nodarbinātības veidi: ierēdņa amats civildienestā, darbinieka amats uz darba līguma pamata un speciālā dienesta amati, piemēram, policijā, robežsardzē, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, ieslodzījuma vietās un bruņotajos spēkos. Atšķiras ne tikai alga, bet arī tas, kā cilvēku pieņem darbā, kā viņu var atlaist un kādi ierobežojumi uz viņu attiecas.

Ierēdnis ir tiešās pārvaldes iestādes amatpersona, ko ieceļ amatā, nevis ar ko noslēdz darba līgumu. Šo statusu regulē Valsts civildienesta likums. Uz ierēdņa amatu vienmēr ir jāizsludina atklāts konkurss, un uz to var pretendēt Latvijas pilsonis ar attiecīgu izglītību, valsts valodas zināšanām augstākajā līmenī un bez likumā noteiktajiem šķēršļiem, piemēram, sodāmības par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Ierēdņa darba tiesiskās attiecības risina administratīvā procesa kārtībā, tātad strīdu par atbrīvošanu no amata izskata administratīvā tiesa, nevis vispārējās jurisdikcijas tiesa.

Darbinieks strādā uz darba līguma pamata saskaņā ar Darba likumu. Šādi tiek nodarbināta liela daļa atbalsta funkciju veicēju: grāmatveži, personāla speciālisti, juristi, komunikācijas un informācijas tehnoloģiju darbinieki, kā arī gandrīz visi pašvaldību darbinieki. Tieši šī ir detaļa, ko no ārpuses pamana reti: Latvijā pašvaldībās civildienesta nav, tāpēc pašvaldības administrācijā strādā darbinieki, nevis ierēdņi.

Speciālajos dienestos amatu regulē atsevišķi likumi, un tur nāk klāt dienesta pakāpes, fiziskās sagatavotības un veselības prasības, obligātā apmācība mācību iestādē un izdienas pensijas sistēma. Tas ir atsevišķs karjeras ceļš, uz kuru parastie civildienesta noteikumi neattiecas.

Atlīdzība nevienā no šiem ceļiem nav brīvi apspriežama. To nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums: katrs amats tiek klasificēts amatu saimē un līmenī, no tā izriet mēnešalgu grupa un algas diapazons. Sarunā ar iestādi var runāt par vietu diapazonā, bet ne par summu, kas diapazonu pārsniedz.

Kur reāli atrodamas vakances

Valsts pārvaldes vakances tiek izsludinātas publiski, un tās parasti ir atrodamas vienlaikus trīs vietās: attiecīgās iestādes mājaslapas sadaļā par vakancēm, Valsts kancelejas uzturētajā valsts pārvaldes vakanciju portālā un Nodarbinātības valsts aģentūras vakanciju datubāzē. Ministriju un padotības iestāžu konkursu sludinājumi parādās arī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis“.

Pieteikšanās kārtība ir formālāka nekā privātajā sektorā. Sludinājumā uzskaitītās obligātās prasības konkursa komisija pārbauda burtiski, un pieteikums bez kāda no prasītajiem dokumentiem, piemēram, bez izglītības dokumenta kopijas, tiek noraidīts pirmajā kārtā, pat ja kandidāts ir spēcīgs. Termiņš ir stingrs: nokavēts pieteikums netiek izskatīts.

Ko kandidāti pārvērtē un ko nepietiekami novērtē

Pārvērtē divas lietas. Pirmā ir domas, ka valsts darbs nozīmē garantētu vietu uz mūžu: iestādes tiek reorganizētas un amati likvidēti, un tad ierēdnim tiek piedāvāts cits amats vai viņš tiek atbrīvots. Otrā ir uzskats, ka izšķirošā ir intervija; patiesībā izšķirošā bieži ir rakstiskā pārbaude vai praktiskais uzdevums, jo tieši tas ļauj komisijai kandidātus salīdzināt objektīvi.

Nepietiekami novērtē ierobežojumus. Liela daļa valsts pārvaldes amatu ir valsts amatpersonas amati, un uz tiem attiecas likums par interešu konflikta novēršanu: katru gadu jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un daudzos gadījumos šīs deklarācijas ir publiski pieejamas. Blakus darbam vai uzņēmuma valdes amatam parasti nepieciešama rakstveida atļauja. Atsevišķos amatos vajadzīga speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, un tās pārbaude aizņem laiku, tāpēc starp konkursa uzvaru un darba sākumu var paiet vairāki mēneši.

Kā atšķirt ierēdņa amatu no darbinieka amata

Sludinājumā tas parasti ir uzrakstīts tieši: „ierēdņa amats“ vai „darbinieka amats“. Ja nav, der praktisks tests: ja amats ir tiešās pārvaldes iestādē un tā pienākumos ietilpst valsts vārdā pieņemt lēmumus, kas rada tiesiskas sekas privātpersonai, piemēram, izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzību un kontroli, tas visbiežāk būs ierēdņa amats. Atbalsta funkcijas tajā pašā iestādē parasti ir darbinieka amati.

Atšķirībai ir tiešas sekas: ierēdnim ir pārbaudes laiks un vērtēšanas sistēma pēc civildienesta noteikumiem, atvaļinājuma un atbrīvošanas kārtība izriet no Valsts civildienesta likuma, un strīdi nonāk administratīvajā tiesā. Ja jūsu situācija ir robežgadījums, piemēram, notiek iestādes reorganizācija, ir vērts konsultēties ar juristu, kurš strādā ar administratīvajām un darba tiesībām, jo kļūdīšanās ar procesa izvēli nozīmē zaudētu termiņu.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Izglītība un apmācība Sadaļas jautājumi ar burtu D Ziņot par neprecizitāti