TJG Online
Savienotās Valstis

Federālais teātra projekts ASV (1935-1939)

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Federālais teātra projekts bija ASV valdības programma, kas Lielās depresijas laikā par valsts naudu nodarbināja bez darba palikušos aktierus, režisorus un tehniskos darbiniekus. Tā darbojās Darbu progresa administrācijas paspārnē un tika slēgta 1939. gadā, kad Kongress tai atņēma finansējumu.

Programmas izcelsme ir 1930. gadu ekonomiskā katastrofa. Bezdarbs ASV bija masveida, un teātra nozare cieta īpaši smagi, jo publika vairs nevarēja atļauties biļetes, bet skaņu kino aizvietoja daļu izrāžu. Prezidenta Franklina Rūzvelta Jaunā kursa ietvaros valsts izveidoja darba programmas, kuru mērķis bija nevis pabalsts, bet algots darbs. Līdzās ceļu un tiltu būvei radās arī programmas rakstniekiem, māksliniekiem, mūziķiem un teātra ļaudīm.

Federālo teātra projektu vadīja teātra pedagoģe Hallija Flanagana, un tā uzstādījums bija plašs: izrādēm jābūt pieejamām arī tur, kur profesionāla teātra nekad nav bijis, un biļetēm jābūt lētām vai bez maksas. Programma iestudēja klasiku, lugas bērniem, cirka un leļļu izrādes, kā arī jaunu amerikāņu dramaturģiju. Atsevišķas vienības strādāja dažādās valodās un ar afroamerikāņu trupām, kas tā laika segregētajā sabiedrībā bija neparasti.

Pazīstamākais programmas jauninājums bija „dzīvā avīze“, izrāžu forma, kurā aktuālus sabiedriskus jautājumus, piemēram, mājokļu trūkumu vai lauksaimniecības krīzi, izstāstīja ar dokumentālu tekstu, projekcijām un īsām ainām. Tieši šī forma programmai kļuva liktenīga: daļa Kongresa deputātu tajā saskatīja valdības finansētu politisku aģitāciju un simpātijas kreisajām idejām.

1939. gadā finansējums tika pārtraukts, un projekts beidza darbu. Tā mantojums tomēr ir ievērojams: programmā sāka vai nostiprināja karjeru cilvēki, kas vēlāk kļuva slaveni kino un teātrī, tika uzkrāts milzīgs dokumentu un afišu krājums, kas glabājas ASV Kongresa bibliotēkā, un tika pierādīts, ka publiskais finansējums spēj uzturēt kultūras pieejamību krīzes laikā.

Latvijā kultūras publiskā finansēšana ir veidota citādi un pastāvīgi, nevis kā ārkārtas nodarbinātības programma. Lielie teātri darbojas kā valsts kapitālsabiedrības vai valsts dibinātas iestādes ar ikgadēju dotāciju no valsts budžeta, ko administrē Kultūras ministrija. Projektu finansējumu atsevišķiem iestudējumiem, festivāliem un radošajam darbam piešķir Valsts kultūrkapitāla fonds konkursa kārtībā, un pieteikumu var iesniegt arī neatkarīga trupa vai biedrība.

Praktiski tas nozīmē, ka Latvijā neatkarīgajam māksliniekam ceļš ir citāds nekā 1930. gadu ASV: nevis pieteikties darbā valsts trupā, bet sagatavot projekta pieteikumu ar mērķi, budžetu un rezultātu aprakstu, iesniegt to kultūrkapitāla fonda konkursā vai pašvaldības kultūras projektu konkursā un pēc tam atskaitīties par līdzekļu izlietojumu. Termiņi tiek izsludināti vairākas reizes gadā.

Ko no šīs pieredzes mācās šodien

Federālais teātra projekts joprojām tiek pieminēts debatēs par to, vai valstij jāfinansē kultūra krīzes laikā. Arguments par labu ir tas, ka radošās nozares darbavietas pēc sabrukuma atjaunojas ļoti lēni, un prasme, kas gadu netiek lietota, zūd. Arguments pret ir risks, ka publiski finansēts saturs kļūst atkarīgs no politiskās konjunktūras.

Latvijas pieredze kovida ierobežojumu laikā parādīja to pašu dilemmu: tika ieviesti atbalsta mehānismi radošajām personām un kultūras iestādēm, un vienlaikus notika diskusija par to, kā atbalstu sadalīt taisnīgi starp valsts iestādēm un neatkarīgo sektoru.

Programmas mērogs bija liels: vienlaikus tajā bija nodarbināti desmitiem tūkstošu cilvēku vairākos desmitos štatu, un izrādes redzēja miljoni skatītāju, no kuriem daudzi teātrī nebija bijuši nekad. Tieši šis pieejamības aspekts, nevis mākslinieciskais rezultāts, mūsdienās tiek uzskatīts par programmas galveno ieguldījumu.

Kur meklēt avotus un finansējumu

Pētniekiem un studentiem Federālā teātra projekta afišas, fotogrāfijas un lugu teksti ir digitalizēti un pieejami ASV Kongresa bibliotēkas krājumos, un liela daļa ir brīvi lejupielādējama. Tas ir ērts materiāls kursa darbam par 20. gadsimta teātra vēsturi.

Latvijas kultūras projektu finansējuma jautājumos sākuma punkts ir Valsts kultūrkapitāla fonda konkursu nolikumi un Kultūras ministrijas informācija par atbalsta programmām, kā arī pašvaldību kultūras pārvaldes. Pieteikumā izšķirošais parasti ir skaidrs budžets un reāls norises plāns, nevis idejas apraksts.

Vērts atcerēties arī kontekstu: Federālais teātra projekts nebija vienīgais. Paralēli darbojās programmas rakstniekiem, kas sagatavoja ceļvežus par katru štatu, māksliniekiem, kas gleznoja sienu gleznojumus sabiedriskajās ēkās, un mūziķiem, kas rīkoja koncertus. Kopā tās veidoja vienu no vērienīgākajiem publiskā kultūras finansējuma eksperimentiem 20. gadsimtā.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu F Ziņot par neprecizitāti