TJG Online
Savienotās Valstis

Kas ir Hatch Act un kā tas izskatās Latvijā

Atjaunināts Publicēts 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Hatch Act ir 1939. gada ASV likums, kas aizliedz federālās izpildvaras darbiniekiem nodarboties ar partejisku politisko darbību darba laikā, darba vietā, formas tērpā vai izmantojot dienesta resursus. Latvijā līdzīgu mērķi sasniedz citi rīki: interešu konflikta regulējums, priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumi un atsevišķu dienestu aizliegums vispār būt partijas biedram.

Likumu nosauca pēc Ņūmeksikas senatora Karla Hača, un tā oficiālais nosaukums attiecas uz kaitīgas politiskās darbības novēršanu. Pieņemšanas iemesls bija konkrēts: federālo programmu darbinieki tika izmantoti vēlēšanu kampaņās, un valsts algots darbs mēdza būt atkarīgs no politiskās lojalitātes. Likums šo saikni mēģināja pārgriezt.

Aizliegumu būtība nav aizliegt ierēdnim uzskatus. Federālais darbinieks drīkst balsot, drīkst būt partijas biedrs, drīkst ziedot un privāti paust viedokli. Aizliegts ir cits: agitēt darba laikā un darba vietā, izmantot amata stāvokli, lai ietekmētu vēlēšanu iznākumu, vākt ziedojumus partejiskām kampaņām un kandidēt partejiskās vēlēšanās. Daļai darbinieku, kas strādā drošības un izlūkošanas iestādēs, ierobežojumi ir stingrāki nekā pārējiem.

Likums ir grozīts, un deviņdesmito gadu grozījumi lielākajai daļai darbinieku ierobežojumus mīkstināja, atstājot stingro režīmu īpaši jutīgām iestādēm. Sūdzības izskata un lietas ierosina Īpašā padomnieka birojs, bet disciplinārās sekas, tostarp atlaišanu, izlemj atsevišķa iestāde, kas skata valsts dienesta strīdus. Atsevišķos gadījumos likums attiecas arī uz pavalstu un pašvaldību darbiniekiem, ja viņu amats tiek finansēts no federālajiem līdzekļiem, un tieši šī daļa amerikāņus pašus visbiežāk pārsteidz.

Latvijā vienota analoga likuma nav, un tā vietā darbojas vairāki atsevišķi slāņi. Pirmais ir valsts amatpersonu interešu konflikta regulējums, kas aizliedz izmantot amatu un valsts mantu nolūkos, kas nav saistīti ar amata pienākumiem, un tas attiecas arī uz politisko aģitāciju ar dienesta resursiem. Otrais ir priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums, kas aizliedz administratīvo resursu izmantošanu aģitācijā un kura ievērošanu pirms vēlēšanām uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Trešais slānis ir stingrākais un daudziem negaidīts: atsevišķām profesijām Latvijā ir aizliegts būt politiskās partijas biedram. Tas attiecas uz tiesnešiem, prokuroriem, karavīriem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem un iekšlietu sistēmas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Parastam ierēdnim ministrijā šāda aizlieguma nav, un tieši šī atšķirība praksē rada vislielāko neskaidrību.

Ko Latvijas ierēdnis drīkst un ko ne

Drīkst: būt partijas biedrs, ja konkrētajam amatam nav īpaša aizlieguma, kandidēt vēlēšanās, brīvajā laikā piedalīties kampaņā, paust viedokli sociālajos tīklos savā vārdā.

Nedrīkst: aģitēt darba laikā un ar iestādes resursiem, izmantot iestādes autotransportu, telpas, datubāzes, preses kanālus vai padotos kampaņas vajadzībām, kā arī radīt iespaidu, ka iestāde atbalsta kādu sarakstu. Aizliegums attiecas arī uz iestādes sociālo tīklu kontiem, un tā ir visbiežāk pārkāptā robeža, jo amatpersonas kontu personīgais un dienesta lietojums saplūst.

Ja ierēdnis kandidē vēlēšanās, tas pats par sevi nav pārkāpums, bet amatu savienošanas un iespējamā interešu konflikta jautājums jārisina iepriekš, nevis pēc ievēlēšanas. Atļauju amatu savienošanai dod iestādes vadītājs likumā noteiktajā kārtībā.

Kļūda, ko Latvijā izdara visbiežāk

Tipiskā situācija: pašvaldības iestādes vadītājs pirms vēlēšanām publicē iestādes kontā ziņu par paveikto ar savu fotogrāfiju un partijas krāsām, vai arī pašvaldības izdevumā parādās raksts, kas faktiski ir kampaņas materiāls. Iesaistītie uzskata, ka informē iedzīvotājus, bet uzraugošā iestāde to vērtē kā administratīvo resursu izmantošanu aģitācijā.

Cena nav tikai naudas sods: šādi gadījumi pirms vēlēšanām tiek publiskoti, un reputācijas zaudējums parasti ir lielāks par sankciju. Vienkāršs pašpārbaudes jautājums pirms publikācijas: vai šo pašu tekstu iestāde publicētu arī tad, ja vēlēšanas nebūtu tuvāk par trim gadiem.

Ar ko Hatch Act sajauc

Hatch Act nav lobēšanas regulējums un nav partiju finansēšanas likums, lai gan visi trīs risina vienu problēmu loku. Hatch Act regulē valsts darbinieka rīcību, partiju finansēšanas regulējums regulē naudas plūsmu kampaņās, bet lobēšanas noteikumi regulē interešu pārstāvju saziņu ar amatpersonām.

Latvijā tas pats dalījums ir skaidri redzams: partiju finansēšanu un priekšvēlēšanu aģitāciju uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, interešu konfliktu un amatu savienošanu regulē atsevišķs likums, bet interešu pārstāvības jeb lobēšanas atklātībai ir savs regulējums. Tests, kurš no tiem piemērojams: pajautājiet, vai jautājums ir par naudu kampaņā, par amatpersonas rīcību vai par to, kas mēģina ietekmēt lēmumu no ārpuses.

Vai ASV likums var skart cilvēku Latvijā

Tieši nē. Hatch Act attiecas uz ASV federālās izpildvaras darbiniekiem, un Latvijas iestāžu darbiniekiem tas nav saistošs. Praksē jautājums rodas tikai vienā situācijā: ja cilvēks ir nodarbināts ASV valsts iestādē, tostarp vēstniecībā, vai ASV federāli finansētā programmā. Tad piemērojamo noteikumu skaidro darba devējs, nevis Latvijas tiesību akti.

Ja jautājums ir par konkrētu Latvijas amatpersonas rīcību pirms vēlēšanām, precīzu atbildi dod tikai konkrētā regulējuma teksts un uzraudzības iestādes prakse. Strīdīgā gadījumā ir vērts iepriekš vaicāties uzraudzības iestādei, jo skaidrojums pirms notikuma ir bezmaksas, bet pārbaude pēc notikuma parasti nav.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu H Ziņot par neprecizitāti