Kā Latvijā aizsargā cilvēku ar invaliditāti tiesības?

ADA galvenā atšķirība nav aizsardzības līmenis, bet gan ieviešanas mehānisms. ASV ADA iedarbojas ar privātu prasību palīdzību tiesā: jebkurš cilvēks var iesūdzēt veikalu vai restorānu par nepieejamu ieeju, un tieši prasību draudi, nevis inspekcijas, radīja masveida vides pielāgošanu. Latvijā un ES svars ir uz administratīvām prasībām, būvnormatīviem un uzraudzības iestādēm.

Praktiskā sekas Latvijas uzņēmējam: pieejamības prasības te parasti nāk būvniecības procesā, tirgus uzraudzības pārbaudēs vai publiskā iepirkuma nosacījumos, nevis pēkšņas prasības formā. Tieši tāpēc Latvijā ir daudz ēku, kuras formāli atbilst normām, bet praksē nav lietojamas, jo neviens lietotājs nevar viegli piespiest tās mainīt.

Darba devēja pienākums ir veikt saprātīgus pielāgojumus, lai cilvēks ar invaliditāti varētu strādāt: mainīt darba laiku, aprīkojumu, darba vietu vai pienākumu sadali. Kļūda, ko cilvēki pieļauj, ir nepieteikt pielāgojumu vajadzību rakstiski un pēc tam strīdā nespēt pierādīt, ka darba devējs par to zināja.

Cena ir konkrēta: ja pieprasījums nav dokumentēts, darba devējam pietiek pateikt, ka viņš par vajadzību nezināja, un lieta bieži beidzas. Rakstisks iesniegums ar datumu, iesniegts personāla daļā vai e-pastā ar apstiprinājumu, maina strīda iznākumu vairāk nekā jebkurš likuma pants.

Invaliditāte ir ilgstošs statuss, ko nosaka ekspertīzes komisija. Pārejoša darbnespēja ir slimības lapa, ko izsniedz ārstējošais ārsts un apmaksā darba devējs un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Darbspēju zaudējuma procenti nelaimes gadījumā darbā ir vēl trešā kategorija, kas saistīta ar apdrošināšanas atlīdzību.

Tests: ja dokumentu izsniedza ārstējošais ārsts uz nedēļām, tā ir darbnespēja. Ja lēmumu pieņēma komisija uz gadiem vai uz mūžu, tā ir invaliditāte. Šīs trīs lietas dod dažādus maksājumus un netiek savstarpēji aizstātas.

Konkrētie pabalstu apmēri, asistenta pakalpojuma stundu skaits un transporta kompensācijas mainās ar tiesību aktu grozījumiem un budžetu, tāpēc aktuālie skaitļi jāskatās Labklājības ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publicētajā informācijā, nevis rakstos.

Ja runa ir par konkrētu strīdu, piemēram, atlaišanu, atteikumu pieņemt darbā vai ekspertīzes lēmuma pārsūdzību, vajadzīgs darba tiesību vai administratīvo tiesību jurists. Ekspertīzes lēmumu pārsūdz augstākai instancei pašā komisijā un pēc tam administratīvajā tiesā, un termiņi ir īsi, tāpēc lēmumā norādītais pārsūdzības termiņš jāpārbauda uzreiz.