Kurš bija jaunākais ASV prezidents?

Latvijā Valsts prezidenta amatam Satversme nosaka augstāku slieksni nekā ASV: par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kas sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Ievēlēšana notiek Saeimā aizklātā balsošanā, un ievēlēšanai vajadzīgs ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākums, tas ir, absolūtais Saeimas sastāva vairākums, nevis klātesošo vairākums.

Pārējie Satversmes nosacījumi ir tikpat konkrēti: Valsts prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu, tostarp deputāta mandātu, no kura ievēlētajam ir jāatsakās, un vienu personu nevar ievēlēt vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Salīdzinājumam, Saeimas deputāta kandidātam vecuma slieksnis ir zemāks: tiesības tikt ievēlētam ir pilsonim, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

Tātad Latvijā jautājums „kurš bija jaunākais prezidents“ ir daudz mazāk interesants: apakšējo robežu nosaka Satversme, un praksē ievēlētie prezidenti ir bijuši ievērojami vecāki par to. Atšķirību rada arī izvēles mehānisms: parlamenta balsojumā izšķir koalīcijas aritmētika, nevis kampaņa, tāpēc jaunu kandidātu izvirzīšana notiek retāk.

Tests, kas noder jebkurai valstij: pajautājiet, vai cilvēks amatā nonāca pēc balsojuma vai pēc priekšgājēja aiziešanas. ASV vēsturē deviņi viceprezidenti amatu pārņēmuši priekšgājēja nāves vai atkāpšanās dēļ, un šādi „pārmantoti“ termiņi statistiku par vecumu, pilnvaru garumu un partiju sadalījumu izkropļo visvairāk.

Latvijā analogs mehānisms ir Satversmē paredzētā Valsts prezidenta pienākumu izpilde: ja prezidents nevar amatu pildīt, viņa pienākumus izpilda Saeimas priekšsēdētājs. Tas nav jauns prezidents, un šo periodu nekur neskaita kā pilnvaru termiņu. Tieši šeit visbiežāk rodas pārpratumi, salīdzinot abas valstis.

Visizplatītākā kļūda ir vecumu rēķināt pēc gada, nevis pēc datuma. Prezidents, kas dzimis gada beigās un amatā stājas janvārī, „pēc gadiem“ izskatās gadu vecāks, nekā ir. Tieši tāpēc dažādos avotos parādās atšķirīgi skaitļi par vienu un to pašu cilvēku, un tieši tāpēc Rūzvelta un Kenedija salīdzinājumu mēdz pasniegt nepareizi.

Otra kļūda ir pieņemt, ka ASV konstitūcijas prasība par dzimšanas pilsonību nozīmē dzimšanu ASV teritorijā. Tā nav noregulēta viennozīmīgi, un ASV tiesības šo jautājumu joprojām uzskata par daļēji neatrisinātu. Latvijas kontekstā šī prasība ekvivalenta nav: Satversme prasa Latvijas pilsonību un vecumu, nevis dzimšanas vietu.

Precīzu Satversmes redakciju vienmēr jāpārbauda oficiālajā tiesību aktu vietnē, nevis mācību grāmatā: Satversme ir grozīta vairākkārt, un tieši prezidenta ievēlēšanas kārtība ir viena no daļām, kas ir bijusi grozījumu priekšmets.