Kas ir jeņķu obligācija (Yankee bond)?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 4. aprīlī 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Jeņķu obligācija ir ārvalstu emitenta parāda vērtspapīrs, kas emitēts ASV iekšzemes tirgū, denominēts ASV dolāros un reģistrēts pēc ASV vērtspapīru regulējuma. Būtība ir vienkārša: ārzemju banka, uzņēmums vai valsts aizņemas amerikāņu investoru naudu, spēlējot pēc amerikāņu noteikumiem.

Emitenta motīvs parasti ir viens no diviem. Pirmais ir tirgus dziļums: ASV korporatīvo obligāciju tirgus ir lielākais pasaulē, un lielu summu tur var piesaistīt ātrāk un ar mazāku cenas piekāpšanos nekā mājas tirgū. Otrais ir valūta: ja uzņēmumam ir ieņēmumi dolāros, aizņemties dolāros nozīmē dabisku valūtas riska segumu. Ja ieņēmumu dolāros nav, aizņēmums bieži tiek pārmainīts uz mājas valūtu ar valūtas mijmaiņas darījumu, un tad izšķirošā ir nevis kupona likme, bet gan visa darījuma kopējā cena pēc mijmaiņas.

Cena investoram veidojas no ASV valsts obligāciju ienesīguma attiecīgajā termiņā plus kredītriska starpība. Ārvalstu emitentam šī starpība mēdz būt lielāka nekā līdzvērtīgam amerikāņu emitentam, un tam ir divi iemesli: investoram grūtāk novērtēt emitenta mājas jurisdikciju un maksātnespējas procedūru, un šādu obligāciju otrreizējā tirgus likviditāte parasti ir sliktāka. Tieši tāpēc jeņķu obligācijas vēsturiski piedāvā nelielu papildu ienesīgumu, kas nav bezmaksas nauda, bet samaksa par sarežģītību.

Reģistrācija ir tas, kas šo instrumentu atšķir no citiem. Publiski piedāvāta jeņķu obligācija jāreģistrē ASV Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC), un tas prasa finanšu pārskatus ASV investoram saprotamā formātā, juridisko dokumentāciju un laiku. Tieši tāpēc daudzi ārvalstu emitenti izvēlas nevis pilnu publisku emisiju, bet privātu izvietojumu institucionālajiem investoriem, kas ir ātrāks un lētāks, taču sašaurina pircēju loku.

Latvijas privātam investoram šāds vērtspapīrs praksē ir pieejams tikai ar bankas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību, un bieži vien ne tiešā veidā. Starptautiskās emisijās minimālā tirdzniecības vienība mēdz būt tik liela, ka mazam portfelim tā nav sasniedzama, tāpēc reālā piekļuve visbiežāk notiek ar obligāciju ieguldījumu fondu vai biržā tirgota fonda starpniecību. Tas pats par sevi nav trūkums, jo fonds nodrošina arī diversifikāciju, kādu ar vienu emisiju panākt nevar.

Valūtas risks ir galvenais, nevis kupons

Latvijas investoram, kura izdevumi ir eiro, dolāros denominēta obligācija nozīmē, ka gala rezultātu izšķir eiro un dolāra kurss, nevis kupona likme. Vairāku procentu punktu starpība ienesīgumā var pazust dažu nedēļu kursa svārstībās. Ja valūtas pozīcija nav apzināta izvēle, tā ir risks, par kuru netiek saņemta atlīdzība.

Praktiska sekas: salīdzinot dolāru obligāciju ar eiro obligāciju, jāsalīdzina ienesīgumi pēc valūtas riska seguma, nevis bruto skaitļi. Segtais dolāra ienesīgums eiro investoram bieži izrādās daudz tuvāks eiro tirgus līmenim, nekā liecina reklāmas numurs.

Nodokļi un uzskaite Latvijā

Latvijas rezidenta gūtie procentu ienākumi un kapitāla pieaugums no obligāciju pārdošanas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā kapitāla ienākums, un par tiem jāsniedz deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Aktuālā likme un deklarēšanas biežums jāskatās VID publicētajā informācijā, jo kapitāla ienākuma likme Latvijā pēdējos gados ir mainīta.

Atsevišķs jautājums ir ASV ieturētais nodoklis pie izmaksas. To regulē Latvijas un ASV nodokļu konvencija, un labuma saņemšanai parasti jāiesniedz brokerim atbilstoša veidlapa. Ja to neizdara, var tikt ieturēta augstāka likme, un atgūšana vēlāk ir laikietilpīga. Šis ir tipisks gadījums, kad ir vērts vienu reizi samaksāt nodokļu konsultantam.

Ar ko to jauc

Jeņķu obligācija nav eiroobligācija. Eiroobligācija ir vērtspapīrs, kas emitēts ārpus emitenta valsts un ārpus attiecīgās valūtas mājas jurisdikcijas regulējuma, un nosaukumam nav nekāda sakara ar eiro valūtu. Tests ir vienkāršs: ja emisija ir reģistrēta un pārdota ASV iekšzemes tirgū ASV noteikumu ietvaros, tā ir jeņķu obligācija; ja tā ir strukturēta starptautiski, apejot iekšzemes reģistrāciju, tā ir eiroobligācija.

Tajā pašā saimē ietilpst samuraju obligācijas (ārvalstu emitents Japānas tirgū jenās), buldoga obligācijas (Lielbritānijā mārciņās) un pandas obligācijas (Ķīnā juaņos). Loģika visur ir vienāda: nosaukums apzīmē tirgu, kurā aizņemas, nevis emitenta izcelsmi.

Nejauciet to arī ar Latvijas valsts obligācijām. Latvijas valsts parāda vērtspapīrus emitē Valsts kase, galvenokārt eiro, un informācija par emisijām ir publiski pieejama Valsts kases tīmekļvietnē.

Kad tas ir un kad nav piemērots

Vienas ārvalstu korporatīvās obligācijas turēšana nozīmē koncentrētu viena emitenta kredītrisku plus valūtas risku plus likviditātes risku. Tas ir instruments investoram, kurš spēj lasīt emisijas prospektu un saprot, ko nozīmē pakārtotība, pirmstermiņa atsaukšanas nosacījumi un saistību neizpildes procedūra emitenta valstī.

Šis ir vispārīgs skaidrojums, nevis ieteikums pirkt vai pārdot. Pirms ieguldīt atsevišķās obligācijās, ir vērts runāt ar licencēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja konsultantu; licenču reģistru uztur Latvijas Banka.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu J Ziņot par neprecizitāti