Runājot par ceļiem, Butāna varētu būt vēlu iesācējs, taču tagad pārējā pasaule cenšas panākt. Kopš 2015. gada mazā Dienvidāzijas valsts ir pārstrādājusi savu plastmasu, izmantojot to valsts ceļu melno segumu segšanai. Tas ir iespaidīgs varoņdarbs, jo īpaši ņemot vērā to, ka Butānā līdz 1962. gadam pat nebija bruģēti ceļi. Tā dēvētajā Zaļā ceļa projektā plastmasas atkritumi ir apvienoti ar bitumenu, lai izveidotu videi draudzīgus ceļus, norāda uzņēmējs Rikesh Gurung, kurš palīdzēja uzsākt pasākumus. Gurungs sacīja, ka ceļa darbos tiks izmantoti visi valsts plastmasas atkritumi. “Plastmasas atkritumu otrreizēja pārstrāde un (to) nededzināšana ir pareiza pieeja vides aizsardzībai,” sacīja Gurungs. Projekts ne tikai atradīs jaunu pielietojumu vecajai plastmasai, bet arī radīs ceļus, kuriem būs nepieciešama mazāka apkope, sacīja Gurungs. Parasti kalnainās valsts ceļi saskaras ar smagiem laikapstākļiem un prasa ikgadēju darbu, taču Gurungs sacīja, ka būs nepieciešami vismaz pieci gadi, līdz būs nepieciešami plastmasas ceļi.
Butānas pamati:
Atkarībā no sezonas tūristiem ir jāmaksā no 200 līdz 250 USD dienā, lai apmeklētu Butānu.
Butānu pārvalda “nacionālās bruto laimes” filozofija; tā izmanto indeksu, lai noteiktu savu iedzīvotāju kolektīvo labklājību.
Apmēram viena trešdaļa Butānas iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem, un tās vidējais vecums ir 22.3 gadi.