Kā darbojas ātrie kredīti Latvijā?

Mehānisms ir vienkāršs. Klients pieteikumu aizpilda internetā, apliecina savu identitāti ar bankas pārskaitījumu, internetbanku vai elektronisko parakstu, un kreditētājs automātiski pārbauda maksātspēju: ienākumus, esošās saistības Kredītu reģistrā, kuru uztur Latvijas Banka, un ziņas parādvēstures datubāzēs. Ja rezultāts ir pozitīvs, nauda tiek pārskaitīta uz kontu tajā pašā dienā. Atmaksa notiek vai nu vienā maksājumā noteiktā datumā, vai pa daļām pēc grafika.

Cenu nedrīkst vērtēt pēc reklāmā izceltā skaitļa. Salīdzināt drīkst tikai gada procentu likmi, jo tajā papildus procentiem ir ieskaitītas komisijas un citas obligātās izmaksas. Latvijā normatīvie akti nosaka ierobežojumus patēriņa kredīta kopējām izmaksām un nokavējuma procentiem, kā arī prasības reklāmai, bet konkrētie ierobežojumi laika gaitā ir mainīti, tāpēc aktuālās robežas jāskatās Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un uzraudzības iestādes skaidrojumos. Kreditētājam ir jābūt licencei; nebanku kreditētāju licencēšana un uzraudzība ir Latvijas Bankas kompetencē, bet patērētāju tiesību jautājumos darbojas arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Patērētājam ir vairākas tiesības, par kurām parasti neatgādina. Distances līgumam par patēriņa kredītu ir atteikuma tiesības: četrpadsmit dienu laikā no līguma noslēgšanas no tā var atteikties, atmaksājot aizņemto summu un procentus par faktiskajām izmantošanas dienām, bez soda. Kredītu var atmaksāt arī pirms termiņa, un tādā gadījumā kopējām izmaksām ir proporcionāli jāsamazinās. Pirms līguma noslēgšanas ir jāsaņem standartizēta informācija par kredīta noteikumiem, un tieši tur, nevis reklāmā, ir redzama gada procentu likme un kopējā atmaksājamā summa.

Pirms parakstīšanas ir vērts izdarīt četras lietas. Vispirms jāsarēķina, no kādiem konkrētiem ienākumiem kredīts tiks atmaksāts konkrētā datumā, un tas jāuzraksta, nevis jāpatur prātā. Tad līgumā jāatrod kopējā atmaksājamā summa eiro un gada procentu likme un jāsalīdzina tieši šie divi skaitļi, nevis reklāmas solījums. Pēc tam jāpārbauda, vai kreditētājs ir licencēts, jo licencēto kreditētāju saraksts ir publiski pieejams. Visbeidzot jāizlasa, kas notiek kavējuma gadījumā: kāda ir maksa par termiņa pagarināšanu, kādi ir nokavējuma procenti un pēc cik ilga laika parāds tiek nodots piedzinējam.

Savu saistību kopainu var pārbaudīt arī pats. Ziņas par personas kredītsaistībām uzkrāj Latvijas Bankas uzturētais Kredītu reģistrs, un fiziskā persona savus datus var pieprasīt un apskatīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; papildus tam darbojas privātas parādvēstures datubāzes, kuras izmanto kreditētāji. Šo soli ir vērts spert pirms jebkura jauna aizņēmuma, jo praksē bieži izrādās, ka kopējais ikmēneša maksājumu apjoms ir lielāks, nekā cilvēks atceras. Ja kopā ar īri un komunālajiem maksājumiem saistības aizņem lielāko daļu ienākumu, atbilde par jaunu kredītu jau ir zināma.

Galvenais risks ir nevis viens kredīts, bet to virkne. Termiņa pagarināšana par maksu un jauna kredīta ņemšana, lai segtu iepriekšējo, ātri pārvēršas parādu spirālē, kurā pamatsumma nemainās, bet izmaksas aug. Ja atmaksa vairs nav pa spēkam, saprātīgākais solis ir pašam sazināties ar kreditētāju un lūgt grafika pārskatīšanu, pirms lieta nonāk pie parādu piedzinēja vai tiesu izpildītāja. Pastāv arī alternatīvas: vienošanās ar pakalpojuma sniedzēju par maksājuma sadalīšanu, bankas kredītkarte vai konta kredīts ar ievērojami zemākām izmaksām, pašvaldības sociālā dienesta atbalsts krīzes situācijā, bet visgrūtākajos gadījumos fiziskās personas maksātnespējas process. Individuālu situāciju ir vērts pārrunāt ar konsultantu, nevis izlemt naktī pieteikuma formā.