Kā es varu atpazīt nāves personifikāciju?

Nāves personifikācija parasti iegūst formu, kas saistīta ar miršanu, un vairāki attēli ir diezgan tradicionāli dažādās kultūrās. Viens no visizplatītākajiem veidiem, kā jūs varētu redzēt nāves attēlojumu cilvēka formā, bieži vien kā skelets, kas valkā melnu apmetni un nēsā izkapti. Skeleti kopumā ir saistīti ar nāvi un miršanu, kā jūs varat redzēt daudzos mākslinieciskos attēlos un galvaskausu izmantošanā, lai norādītu uz indi. Kā nāves personifikācija var tikt izmantoti arī citi dzīvnieki vai priekšmeti, kas saistīti ar miršanu, tāpēc meklējiet vārnas un grifus vai zobenus un citus ieročus.

“Personifikācija” ir process, kurā abstrakts jēdziens vai ideja tiek attēlota fiziskā formā, bieži vien humanizētā veidā. Nāves personifikācija ir diezgan izplatīta, īpaši mākslas darbos, jo tā ļauj cilvēkiem vieglāk stāties pretī miršanai un samierināties ar to. Lai gan dažādas kultūras var aplūkot nāvi dažādos veidos, “grunmā pļāvēja” attēls ir viens no visizplatītākajiem Rietumu civilizācijas attēlojumiem. Šī nāves versija parasti ietver skeletu, kas valkā melnu apmetni un vicina izkapti, dažreiz turot rokās smilšu pulksteni vai citu laika mērītāju.

Nāves personifikācija dažādu reliģiju vidū mēdz nonākt arī dažādos mākslas veidos un kultūras idejās. Islāma un jūdu-kristiešu tradīcijās bieži tiek attēlots “nāves eņģelis”, kas bieži vicina zobenu un dažreiz tiek aprakstīts ar daudziem spārniem un acīm. Uzskats par šo eņģeli var būt diezgan negatīvs, bieži tiek pasniegts kā ļaunuma spēks, kas atņem cilvēku dzīvības.

Varat arī redzēt dzīvniekus, kas tiek izmantoti kā nāves personifikācija, piemēram, grifi un vārnas. Šie putni bieži atradās kaujas laukos un barojās ar nāvējumiem un mirušiem karavīriem, daudzu paaudžu garumā saistot tos ar nāvi un miršanu. Meklējiet indīgus un indīgus dzīvniekus, kas simbolizē nāvi, jo šāda radījuma kodums vai dzelonis vēsturiski ir bijis nāvējošs.

Nāves personifikācija var iegūt arī negaidītas formas, tāpēc meklējiet veidojumus, kas mērķtiecīgi iecerēti kā neparasti. Piemēram, Nīla Geimana komiksu sērijā Sandman Nāves varonis ir attēlots kā jauna sieviete ar humora izjūtu un dzīvespriecīgu skatījumu uz dzīvi. Šī nāves personifikācija tiek uzskatīta par ceļvedi, kas palīdz mirušajiem pāriet no šīs pasaules uz pēcnāves dzīvi, nevis kā negatīvu spēku, kas nogalina cilvēkus. Šādi attēlojumi kļūst arvien izplatītāki, tāpēc mūsdienu personifikācijās var novērot humoru un racionālu skatījumu uz mirstības procesu.