Aspergera sindroms ir viegla autisma forma, kas parasti rada grūtības sarunāties un mijiedarboties ar citiem sociālās situācijās. Bērniem un vecākiem cilvēkiem ar šo stāvokli var būt obsesīvas tieksmes, viņi var atteikties klausīties vai izrādīt līdzjūtību citiem un izvairīties no mijiedarbības un attiecībām. Aprūpe par personu ar Aspergera slimību var būt sarežģīta un dažkārt nomākta, taču zinošs, līdzjūtīgs aprūpētājs ir būtisks, lai veicinātu personas drošību, drošību un labklājību. Vecākiem vai aprūpētājiem ir jāsaprot, ka, lai gan stāvokli nevar izārstēt, var veikt noteiktus pasākumus, lai palīdzētu cietušajiem dzīvot normālu, veiksmīgu dzīvi.
Vissvarīgākais solis, lai rūpētos par kādu, kam ir Aspergera slimība, ir apstiprināt, ka indivīds patiešām cieš no šī stāvokļa un ka simptomi nav saistīti ar citiem apstākļiem, piemēram, uzmanības deficīta traucējumiem, depresiju vai obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem. Medicīnas speciālisti un psihologi var veikt intervijas ar pacientiem un viņu aprūpētājiem, lai pārbaudītu simptomus un noteiktu pareizu diagnozi.
Kad tiek noteikts, ka Aspergera slimība ir pacienta problēmu cēlonis, aprūpētājam ir jāapgūst viss iespējamais par indivīda stāvokli, simptomiem un izraisītājiem. Plašas zināšanas par traucējumiem un to, kā tas ietekmē konkrētu personu, ir galvenais, lai atvieglotu simptomus un padarītu dzīvi pēc iespējas vieglāku. Daudzi aprūpētāji glabā detalizētu uzskaiti par uzvedības uzliesmojumiem un veiksmīgām stratēģijām epizodes deeskalācijai. Cilvēkiem ar Aspergera slimību parasti ir grūti izskaidrot savas jūtas un problēmas saviem aprūpētājiem, tāpēc iespēja iegūt pagātnes informāciju par to, kas ir izdevies un kas nē, ir ārkārtīgi noderīga, lai atvieglotu nākotnes situācijas.
Ļoti bieži cilvēki ar Aspergera sindromu aizraujas ar kādu noteiktu darbību vai pakļaujas tādam līmenim, ka viņu ikdienas dzīve griežas ap viņiem. Aprūpētājs var mēģināt pārvērst neveselīgas apsēstības pozitīvās dzīves prasmēs. Piemēram, bērns ar autismu var aizrauties ar sporta vēsturi un statistiku, vienlaikus izvairoties no personīgajiem pienākumiem un skolas darbiem. Radošs vecāks var mudināt bērnu pielietot savas spējas citos dzīves aspektos, sākot no matemātikas un vēstures stundām līdz mājas darbu pabeigšanai, iesakot viņam vai viņai izmantot tās pašas stratēģijas, ko izmanto beisbola statistikas aprēķināšanai, organizēšanai un atcerēšanās.
Vecākiem vai aprūpētājiem jāinformē autisma skola vai darba vieta par šo stāvokli un jāpaskaidro mācīšanas un atbalsta stratēģijas, kas ir izrādījušās veiksmīgas mājās. Lielākā daļa pedagogu un darba devēju var organizēt īpašu izmitināšanu un pārliecināties, ka situācijas tiek pareizi risinātas. Labi informēta skolotāju, darba devēju, aprūpētāju un ārstu komanda var nodrošināt, ka personai ar Aspergera slimību tiek piešķirtas visas iespējamās veiksmes un laimes iespējas.