Kāda ir saikne starp Aspergera slimību un dusmām?

Viena no cilvēka ar Aspergera unikālajām īpašībām ir tā, ka viņam bieži būs jākontrolē apkārt esošās situācijas. Rezultātā persona, kas ir noslogota ar šo stāvokli, paļausies uz stingru rutīnu, lai sagatavotos situācijām un manipulētu un kontrolētu rezultātus. Ja lietas kaut nedaudz atšķiras no normas vai paredzamās rutīnas, cilvēks ar Aspergera sindromu bieži jūt, ka ir zaudējis kontroli, un šī sajūta var izraisīt spēcīgas dusmas. Aspergera slimība un dusmas ir arī cieši saistītas, jo cilvēki ar šo stāvokli bieži ir pesimistiski vai, šķiet, sagaida sliktāko scenāriju, izraisot dusmas situācijās, kad citi, kas neslimo ar Aspergeru, ir mierīgi.

Aspergera slimība un dusmas ir saistītas arī tāpēc, ka cilvēks, kuram ir šis stāvoklis, bieži kļūst dusmīgs daudz ātrāk. Aspergera slimnieki arī bieži piedzīvo intensīvākas dusmas. Šī iezīme liek cilvēkam ar Aspergera slimību iemācīties kontrolēt savas dusmu problēmas vai izvairīties no situācijām, kas var veicināt dusmas.

Dusmu pārvaldība ir kļuvusi par veidu, kā cilvēkiem ar Aspergera un dusmu kontroles problēmām šo problēmu mazināt. Viens no pirmajiem soļiem dusmu pārvarēšanā ir mēģināt izvairīties no situācijām, kas var izraisīt dusmas. Personai ar Aspergera slimību tas bieži vien tiek darīts, saglabājot rutīnu un iepriekš domājot par to, kas varētu izjaukt normu. Ja cilvēks ar Aspergera slimību ir gatavs iespējamām pārmaiņām, viņš var ar tām tikt galā un izvairīties no stresa, kas var izraisīt sašutumu. Personai, kuru satrauc šis stāvoklis, var būt noderīgi arī mēģināt ievietot traucējumus vai neparedzētus notikumus kontekstā, domājot par pagātnes pozitīvo pieredzi, kad izjauktā rutīna beigās izdevās.

Daudzi cilvēki ar Aspergera slimību arī iemācās apstāties un gaidīt, pirms viņi reaģē uz situāciju. Gaidīšanas periodā Aspergera slimnieks strādā, lai apmācītu savas domas, lai nonāktu pie pozitīva, nevis pesimistiska iznākuma. Praktiski Aspergera slimnieki var atklāt, ka spēj kontrolēt vai vismaz mazināt savas dusmas.