Seksuāla vardarbība ir smags noziegums, ko vēl vairāk pastiprina kauna un vainas sajūta, kas bieži vien pavada upurus. Lai gan var būt grūti un neērti ziņot par seksuālu vardarbību, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk runāt ar tiesībaizsardzības un veselības aizsardzības amatpersonām. Daži eksperti saka, ka sabiedrības drošībai un personas veselībai ir ļoti svarīgi ziņot par seksuālu vardarbību pēc iespējas ātrāk pēc notikuma.
Jebkāda veida seksuālas vardarbības gadījumā upura ķermenis parasti ir labākais pierādījumu avots. Daļa no iemesla, kāpēc ir svarīgi nekavējoties ziņot par seksuālu vardarbību, ir tas, ka šāda veida noziegumi uz ķermeņa bieži atstāj signalizējošas pazīmes, kas var būt piesārņotas vai izdzēstas, jo ilgāk cilvēks gaida. Eksperti stingri iesaka nekavējoties doties uz policijas iecirkni vai izsaukt policijas atbalstu tūlīt pēc uzbrukuma. Ir svarīgi vispirms neiet dušā, nepārģērbties un pat nemazgāt rokas. Nozieguma vietu nekādā veidā nedrīkst sakopt vai pārveidot.
Ja slimnīcā nokļūt ir vieglāk nekā policijas iecirknī, par seksuālu vardarbību ir iespējams ziņot arī veselības aizsardzības amatpersonām. Neatliekamās palīdzības dienests vai neatliekamās palīdzības centrs var sazināties ar policiju par cietušo un veikt nepieciešamās pārbaudes un pārbaudes, lai noskaidrotu pierādījumus un citus jautājumus. Personai, kura ir fiziski ievainota, izvarota vai bijusi spiesta jebkāda veida seksuālā kontaktā ar uzbrucēju, var būt nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība; ir svarīgi, lai cietušie, ierodoties medicīnas iestādē, pastāstītu veselības aprūpes darbiniekiem, ka viņiem ir uzbrukts, lai varētu veikt atbilstošus piesardzības pasākumus.
Mēģinot ziņot par seksuālu uzbrukumu, ir svarīgi atcerēties informāciju par uzbrucēju un precīzu notikumu secību. Pēc sazināšanās ar policiju vai atrodoties policijas iecirknī vai slimnīcā, apsveriet iespēju pierakstīt visu informāciju, ko varat atcerēties par notikumu. Svarīga informācija var ietvert uzbrucēja fizisko izskatu, identifikācijas zīmes, piemēram, rētas, tetovējumus vai dzimumzīmes, kad un kur notika notikums un kas notika uzbrukuma laikā. Nav nekas neparasts, ka uzbrukuma upuri pēc uzbrukuma nonāk šokā, kas var kavēt atmiņas par notikumu. Ja pēc iespējas ātrāk pierakstīsit visas atcerētiesās detaļas, tas var palīdzēt novērst atmiņu izkropļojumus vai neskaidrības, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm var atrast uzbrucēju.
Ja persona ir aculieciniece vai dzird par to, ka tiek uzbrukts citai personai, viņa paša ziņā var ziņot par noziegumu. Dažos gadījumos, piemēram, bērnu seksuālas izmantošanas gadījumā, noteiktām personām ir juridiski obligāti jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm par jebkādiem pierādījumiem. Tomēr ziņošana par citas personas seksuālu vardarbību var būt grūtāka, jo atsevišķos gadījumos trešā persona var nebūt spējīga iesniegt krimināllietu. Ja persona uzticas seksuālai vardarbībai, eksperti bieži iesaka mēģināt pārliecināt cietušo pēc iespējas ātrāk vērsties policijā. Ja cietušais ir nepilngadīgs, var būt nepieciešams informēt viņa vecākus un visas atbilstošās iestādes.