TJG Online
Advokāti un likums

Kāda ir saikne starp alkoholu un seksuālu vardarbību?

Īsā atbilde

Alkohols bieži ir klāt seksuālās vardarbības gadījumos, taču sakarība ir statistiska, nevis cēloniska: lielākā daļa cilvēku, kuri lieto alkoholu, nevienam nenodara pāri. Juridiski reibums nemazina varmākas atbildību, un piekrišana, ko cilvēks nav spējīgs dot, nav spēkā.

Pētījumos konsekventi atkārtojas divi novērojumi. Pirmkārt, ievērojamā daļā gadījumu alkoholu ir lietojis vismaz viens no iesaistītajiem. Otrkārt, tas nenozīmē, ka alkohols ir cēlonis, jo abus lielumus ietekmē kopīgi trešie faktori: vide, kurā alkoholu lieto, sociālās normas, kas attaisno uzstājību, un pašu iesaistīto personu īpašības. Ja alkohols izraisītu vardarbību, vardarbīgs būtu ikviens, kurš dzer, bet tā nav.

Ir tomēr mehānismi, kas risku palielina. Alkohols sašaurina uzmanību līdz tūlītējiem, uzkrītošiem signāliem un vājina spēju novērtēt sekas, tāpēc smalkāki atteikuma signāli netiek pamanīti vai tiek apzināti pārinterpretēti. Darbojas arī gaidu efekts: cilvēks, kurš tic, ka alkohols atbrīvo no atbildības, pēc iedzeršanas uzvedas drosmīgāk un vēlāk dzērumu izmanto kā attaisnojumu. Svarīgi ir saprast, ka tas ir izskaidrojums, nevis attaisnojums, jo lēmumu par rīcību pieņem cilvēks, nevis dzēriens.

Cietušā pusē alkohols darbojas citādi. Reibumā cilvēks var nespēt izvērtēt situāciju, aiziet prom vai pretoties, un smaga apreibuma vai bezsamaņas stāvoklī piekrišana vispār nav iespējama. Krimināllikums paredz atbildību par dzimumnoziegumiem arī tad, ja izmantots cietušā bezpalīdzības stāvoklis, un vainīgā paša reibums no atbildības neatbrīvo. Cietušā vainošana par to, ka viņš dzēra vai gāja līdzi, tiesiski neko nemaina, bet praktiski panāk vienu: cilvēki nevēršas policijā un noziegums paliek neizmeklēts.

Praktiska nozīme ir arī pierādīšanai. Alkohols organismā noārdās salīdzinoši ātri, un daļa vielu, ko izmanto, lai cilvēku apreibinātu bez viņa ziņas, asinīs un urīnā ir nosakāmas tikai dažas stundas vai dienas. Tāpēc medicīniskā izmeklēšana jāveic pēc iespējas ātrāk, nemazgājoties un nemainot apģērbu, un apģērbu saglabā papīra, nevis plastmasas maisā, jo plastmasā audums sabojājas. Pat ja cilvēks vēl nav izlēmis, vai iesniegs sūdzību, pierādījumu fiksēšana atstāj šo iespēju atvērtu.

Noderīgi ir zināt arī darbību secību pirmajās stundās. Vispirms jānodrošina drošība, tas ir, jāaiziet no vietas, kur draud atkārtots apdraudējums, un jāpaņem līdzi kāds uzticams cilvēks. Tad jāvēršas slimnīcas uzņemšanas nodaļā, kur sniedz medicīnisko palīdzību un veic izmeklēšanu, arī tad, ja redzamu savainojumu nav. Paralēli ir vērts saglabāt sarakstes, ziņas un maksājumu datus, kas palīdz atjaunot notikumu laiku un vietu. Iesniegumu policijā var iesniegt arī vēlāk, taču pierādījumi ar laiku zūd, tāpēc fiksēšana un lēmums par sūdzību ir divi atsevišķi soļi, un pirmo var izdarīt uzreiz.

Kas ir piekrišana

Piekrišana ir brīvprātīga, apzināta un atsaucama jebkurā brīdī. To nevar aizstāt ar klusēšanu, ar iepriekšējām attiecībām, ar apģērbu vai ar to, ka cilvēks ir pieņēmis uzaicinājumu vai dzērienu.

Ja cilvēks guļ, ir bezsamaņā vai tik apreibis, ka nesaprot notiekošo, piekrišana nav iespējama. Šaubu gadījumā vienīgā droša rīcība ir apstāties un pajautāt, un neskaidra vai vilcinoša atbilde nav piekrišana.

Atsevišķi jāatceras, ka piekrišana vienai darbībai nav piekrišana citai un ka agrāk dota piekrišana neattiecas uz nākamo reizi. Tieši šī iemesla dēļ tiesā nozīme ir situācijas apstākļiem, nevis attiecību vēsturei.

Kā atbalstīt cilvēku, kurš stāsta par notikušo

Vissvarīgākais ir noticēt un neuzdot jautājumus, kas pārvēršas nopratināšanā, piemēram, kāpēc viņš tur gāja vai cik bija izdzēris. Šādi jautājumi netieši pārliek atbildību uz cietušo un visbiežāk panāk to, ka cilvēks pārstāj runāt.

Noderīgāk ir piedāvāt konkrētu palīdzību: aizvest uz slimnīcu, būt klāt policijā, palīdzēt sameklēt psihologu. Lēmumus par sūdzības iesniegšanu pieņem pats cietušais, un spiediens abos virzienos kaitē.

Kur saņemt atbalstu Latvijā

Neatliekamos gadījumos jāzvana uz 112. Medicīnisko palīdzību sniedz slimnīcas uzņemšanas nodaļa, iesniegumu par noziegumu pieņem jebkurš Valsts policijas iecirknis, un cietušajam ir tiesības uz cietušā statusu, informāciju par lietas virzību un pārstāvi.

Psiholoģisko un juridisko atbalstu piedāvā krīzes centri un specializētas nevalstiskās organizācijas, bet valsts nodrošināto juridisko palīdzību un valsts kompensāciju cietušajiem administrē Juridiskās palīdzības administrācija. Atveseļošanās parasti prasa profesionālu atbalstu, un vēršanās pēc tās nav vājuma pazīme. Šis raksts skaidro vispārīgu mehāniku un neaizstāj juridisku vai medicīnisku konsultāciju.

Avoti