Investējot ārvalstīs, investoriem ir jārēķinās ar risku, kas rodas no valūtas svārstībām. Ieguvums no ieguldījuma ārvalstu aktīvos var tikt dzēsts valūtas svārstību dēļ, vai arī investors var gūt negaidītu peļņu, ja ārvalstu valūta nostiprināsies. Ieguldītājiem ārvalstu vērtspapīros vai citos aktīvos ir jāņem vērā iespējamā valūtas kursa maiņa ar mērķa valsts valūtu un jāizvērtē valūtas risks kopā ar citiem ieguldījumu riskiem. Daži investori meklē peļņu, pērkot un pārdodot ārvalstu valūtu, cerot gūt peļņu no īstermiņa valūtas svārstībām.
Maiņas kurss ir cena, par kādu vienu valūtu var konvertēt citā. Parasti tur, kur ir peldošs valūtas kurss, valūtas maiņas kurss pastāvīgi mainās dažādu ekonomisko faktoru dēļ. Šī kustība ietekmē ārvalstu valūtā veikto ieguldījumu vērtību.
Ja ir mainīgi valūtas kursi, valūtas maiņas kursu ietekmēs piedāvājums un pieprasījums. Valūtas cena varētu pieaugt, ja būs pieprasījums pēc eksporta no valsts, ja šajā valūtā denominētajiem instrumentiem pieejamā procentu likme ir salīdzinoši augsta vai ja valstī ieplūstu investīcijas. Valūtas kursi katru dienu svārstās arī spekulāciju ar valūtu rezultātā, kad cilvēki iegādājas ārvalstu valūtu kā ieguldījumu, cerot uz valūtas kursa celšanos. Šīs valūtas spekulācijas veido lielāko daļu no tirdzniecības apjoma ārvalstu valūtas tirgos un izraisa likmju pieaugumu vai kritumu īstermiņā, pamatojoties uz investoru noskaņojumu. Ilgākā termiņā pamatā esošie ekonomiskie faktori, visticamāk, būs galvenā ietekme uz valūtas kursu.
Valūtas kursi dažkārt tiek fiksēti pēc viena kursa vai laiku pa laikam mainās, izmantojot “koriģētas piesaistes” sistēmu. Citas valstis varētu dot priekšroku “pārvaldītai peldošai” valūtas maiņas kursa sistēmai, kurā kursi parasti var mainīties atkarībā no valūtas piedāvājuma un pieprasījuma, bet dažkārt tos var arī koriģēt ar valdības iejaukšanos. Investoriem ir jāizpēta valūtas kursa sistēma valstī, kurā viņi iegulda, un jāizpēta valūtas maiņas kursa iespējamā ietekme uz viņu ieguldījumu vērtību.
Uzņēmums, kas veic tiešu ieguldījumu ārvalstī, uzsākot uzņēmējdarbību, iegādāsies aktīvus, izmantojot ārvalstu valūtu. Šo aktīvu vērtība uzņēmumam var mainīties valūtas svārstību rezultātā, un tas var radīt lielus ārvalstu valūtas maiņas guvumus vai zaudējumus. Uzņēmums varētu pasargāt sevi no šādu valūtas svārstību sekām, izmantojot atvasinātos instrumentus, piemēram, nākotnes līgumu vai iespēju, kas aizsargās vai “nodrošinās” valūtas risku, dzēšot lielāko daļu valūtas kursa svārstību ietekmes. . Pēc tam valūtas risks tiek lielā mērā novērsts, veicot riska ierobežošanu, lai uzņēmums negūtu ievērojamus ārvalstu valūtas guvumus vai zaudējumus.
Savukārt valūtas kursa spekulants nerūpējas par riska novēršanu, bet gan uzņemas valūtas kursa risku ar nolūku gūt peļņu no darījumiem. Spekulantu vairāk satrauc tirgus noskaņojuma izraisīto īstermiņa valūtas svārstību prognozēšana ikdienā, nevis ekonomikas pamatu pētīšana. Lielākā daļa ikdienas tirdzniecības valūtas tirgū notiek valūtas spekulāciju rezultātā, tāpēc īstermiņa valūtas svārstības nosaka tirgus reakcija uz notikumiem, nevis katras valsts ekonomikas pamatstāvoklis.