Kā iegūt apmācību darbam slēgtās telpās?

Par slēgtu telpu darba aizsardzībā uzskata norobežotu vietu ar ierobežotu ieeju un izeju, kas nav paredzēta pastāvīgai uzturēšanai: rezervuārus, cisternas, akas, kanalizācijas kolektorus, silosus, tuneļus, kuģu tvertnes. Galvenie apdraudējumi ir skābekļa trūkums vai pārpalikums, indīgas un sprādzienbīstamas gāzes, applūšana, beramu materiālu nogruvums un apgrūtināta evakuācija.

Darba aizsardzības likums uzliek darba devējam pienākumu novērtēt darba vides riskus un nodrošināt nodarbinātajiem instruktāžu un apmācību, kas atbilst konkrētajam darbam. Praksē tas nozīmē, ka uzņēmumā jābūt izstrādātai darba izpildes kārtībai: atļauju sistēmai darbam paaugstinātas bīstamības apstākļos, gaisa mērījumiem pirms ieiešanas un tās laikā, ventilācijai, sakariem ar cilvēku ārpus telpas un glābšanas plānam.

Apmācība parasti sastāv no divām daļām. Teorētiskajā daļā māca riska atpazīšanu, gāzu detektora lietošanu, elpceļu aizsardzības līdzekļu izvēli un atļauju sistēmas dokumentāciju. Praktiskajā daļā trenē ieiešanu un iziešanu, drošības jostu un trijkāja izmantošanu, kā arī cietušā izcelšanu. Būtiska tēma ir tas, ka glābējs nedrīkst ieiet telpā bez aizsardzības līdzekļiem, jo liela daļa bojāgājušo šādos negadījumos ir tieši palīgā steigušies kolēģi.

Katras ieiešanas secība ir viens no svarīgākajiem apgūstamajiem elementiem, un tā ir vienmēr vienāda: rakstiska atļauja ar norādītiem darbiem un laiku, telpas atslēgšana no cauruļvadiem un enerģijas avotiem, iztukšošana un tīrīšana, ventilācija, gaisa mērījums, tikai pēc tam ieiešana ar aizsardzības līdzekļiem un nepārtrauktu novērošanu no ārpuses. Pēc darba pabeigšanas atļauja tiek slēgta un tiek pārbaudīts, vai visi cilvēki un instrumenti ir ārā.

Visbiežākā kļūda nav zināšanu trūkums, bet procedūras saīsināšana rutīnas dēļ: ieiešana „tikai uz minūti“, mērījums, kas veikts pie lūkas, nevis visā dziļumā, vai novērotājs, kurš pa to laiku aizgājis paveikt citu darbu. Otra tipiska kļūda ir paļaušanās uz sajūtām, jo bīstamākās gāzes, piemēram, oglekļa monoksīds, ir bez smaržas, bet sērūdeņradis jau nelielā koncentrācijā ožas nervu nomāc.

Mācības var organizēt uzņēmuma darba aizsardzības speciālists, ja viņam ir atbilstoša kvalifikācija, vai arī ārpakalpojuma sniedzējs. Darba devējam jāsaglabā instruktāžu un apmācību uzskaites dokumenti, jo tieši tos pārbauda Valsts darba inspekcija. Atsevišķās nozarēs, piemēram, gāzes saimniecībā vai kuģniecībā, papildus piemēro nozares normatīvos aktus un starptautiskos standartus, un kuģu apkalpēm prasības izriet arī no starptautiskajām konvencijām.