Kā iegūt bakalaura grādu grāmatvedībā?
Īsā atbilde
Bakalaura līmeņa izglītību grāmatvedībā Latvijā iegūst augstskolā vai koledžā, izvēloties studiju programmu grāmatvedībā, finansēs vai ekonomikā un sekmīgi nokārtojot pārbaudījumus, praksi un noslēguma darbu. Uzņemšanai parasti izmanto centralizēto eksāmenu rezultātus, un studijas var apvienot ar darbu, izvēloties nepilna laika formu.
Vispirms jāizvēlas programmas veids. Akadēmiskā bakalaura programma ekonomikā vai vadībzinātnē dod plašāku teorētisko pamatu, bet profesionālā bakalaura programma papildus grādam piešķir kvalifikāciju, piemēram, grāmatveža vai ekonomista kvalifikāciju, un ietver obligātu praksi uzņēmumā. Tiem, kas vēlas ātrāk sākt strādāt, piemērota ir koledžas programma, pēc kuras iegūto pirmā līmeņa augstāko izglītību vēlāk var turpināt bakalaura līmenī.
Uzņemšanas nosacījumus nosaka katra augstskola. Visbiežāk vērtē centralizēto eksāmenu rezultātus matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā, dažkārt ņemot vērā arī gada atzīmes. Ja vidējā izglītība iegūta sen vai ārzemēs, augstskolas piedāvā alternatīvas procedūras, tostarp iestājpārbaudījumu vai ārvalstīs iegūtas izglītības atzīšanu, ko kārto Akadēmiskās informācijas centrs. Atzīšanas process aizņem laiku, tāpēc to sāk vairākus mēnešus pirms uzņemšanas.
Studiju saturs parasti ietver finanšu grāmatvedību, vadības grāmatvedību, nodokļus, finanšu analīzi, revīziju, uzņēmuma tiesības, statistiku un informācijas sistēmas. Praktiskajā daļā strādā ar grāmatvedības programmām, veido gada pārskatus un mācās sagatavot deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas loģikā. Studijas noslēdzas ar bakalaura darbu vai diplomdarbu un profesionālajās programmās arī ar kvalifikācijas eksāmenu.
Finansēšanai ir vairākas iespējas: valsts budžeta vietas, kuras piešķir pēc konkursa rezultātiem, maksas studijas, kā arī studiju un studējošā kredīti ar valsts galvojumu. Daudzi studenti izvēlas vakara vai neklātienes formu, lai paralēli strādātu grāmatvedības asistenta amatā, jo darba devēji šajā nozarē augstu vērtē praktisko pieredzi. Šī nozare ir viena no retajām, kurās otrā kursa students jau var būt pieprasīts darba tirgū.
Ir vērts iepriekš saprast, uz kuru darba veidu programma sagatavo. Uzņēmuma grāmatvedis strādā ar vienu organizāciju un pārzina tās darbību dziļi; ārpakalpojuma birojā grāmatvedis vienlaikus ved vairākus klientus un vairāk laika velta komunikācijai un termiņu vadībai; revidents pārbauda citu sagatavotus pārskatus un strādā pēc citas metodikas. Prakses vietu tāpēc ir vērts izvēlēties apzināti, nevis pēc tuvuma mājām, jo pirmā darba vieta šajā profesijā parasti nosaka virzienu vairākiem gadiem.
Kas notiek pēc diploma
Diploms pats par sevi nenozīmē tiesības parakstīt jebkuru atskaiti. Praksē darba devēji vērtē pieredzi konkrētā nozarē un prasmi strādāt ar konkrētu grāmatvedības programmu. Tipiskā karjera sākas ar grāmatveža asistenta vai norēķinu grāmatveža amatu un turpinās ar galvenā grāmatveža vai finanšu vadītāja pienākumiem.
Tiem, kas vēlas strādāt revīzijā, papildus nepieciešama zvērināta revidenta kvalifikācija, ko iegūst, izpildot likumā noteiktās prasības par izglītību, praksi un eksāmeniem; šo jomu Latvijā pārstāv Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija. Starptautiskajā vidē noderīgas ir arī starptautiskas profesionālās kvalifikācijas, kas tiek atzītas daudzās valstīs.
Kur meklēt programmas
Visu Latvijā licencēto un akreditēto studiju programmu meklētājs ir pieejams Akadēmiskās informācijas centra uzturētajā vietnē, un uzņemšanas noteikumi katru gadu tiek publicēti augstskolu tīmekļvietnēs. Vienotajā uzņemšanā pieteikumu var iesniegt elektroniski, norādot vairākas prioritātes.
Izvēloties programmu, ir vērts paskatīties, cik liels ir prakses apjoms, vai programma ir akreditēta un kādas grāmatvedības programmas studenti apgūst. Šie faktori praksē ietekmē darba atrašanas ātrumu vairāk nekā augstskolas nosaukums.
Ko darīt jau studiju laikā
Trīs lietas dod vislielāko atdevi. Pirmā ir praktiska iemaņa vismaz vienā Latvijā izplatītā grāmatvedības programmā un lietpratīga darbošanās izklājlapās, jo tieši tās aizņem lielāko daļu ikdienas. Otrā ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas pārzināšana, tostarp deklarāciju termiņi un labojumu iesniegšana. Trešā ir vasaras darbs vai prakse, kas beidzas ar reālu atsauksmi.
Biežākā kļūda ir mācīties nodokļu likmes no gada vecu konspektu, jo likumi mainās katru gadu. Pareizā paraduma vietā ir jālasa normatīvā akta aktuālā redakcija vietnē likumi.lv un dienesta metodiskie materiāli, un tas ir tieši tas ieradums, ko darba devējs sagaida no pirmās dienas.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kā iegūt mūzikas bakalaura grādu?Mūzikas bakalaura grāds sagatavo studentus profesionālai karjerai izpildījumā, pedagoģijā, vadībā un daudz ko citu. Lai…
- Ar kādiem īpašiem izaicinājumiem saskaras sieviete ugunsdzēsēja?Sieviete ugunsdzēsēja var saskarties ar izaicinājumu nodrošināt vīriešiem paredzētu aizsargaprīkojumu un piedzīvot dzim…
- Cik grūti ir kļūt par ārstu?Lielākajā daļā valstu kļūšana par ārstu ir ilgstošs, stingrs process, kas prasa lielu centību un prasmes. Lai gan starp…
- Cik ilgs laiks nepieciešams, lai kļūtu par dermatologu?Lai kļūtu par dermatologu, ir nepieciešami ilgi studiju un pētījumu gadi. Šie augsti kvalificētie ārsti var sākt sākotn…
- Cik svarīga ir Juridiskās skolas GPA?Lai gan jurista vidējā atzīme (GPA) nav vienīgais rādītājs, cik sekmīgs tiesību studentam būs jurists, tas, atkarībā no…
- Kā ACT rezultāti ietekmē uzņemšanu koledžā?ACT rezultāti var ietekmēt uzņemšanu koledžā a) ļoti daudz b) nedaudz c) nemaz vai d) visu iepriekš minēto. Pareizā atb…