Citaloprams ir recepšu medikaments, ko lieto, lai palīdzētu pieaugušajiem pārvaldīt depresiju. Nevēlamu blakusparādību dēļ daži pacienti var vēlēties atrast citaloprama alternatīvu. Pacientiem var būt arī jāatrod alternatīva, ja citaloprams pēc vairāku nedēļu lietošanas nespēj ārstēt depresiju. Lai atrastu citaloprama alternatīvu, lietotājiem jārunā ar savu ārstu par citām zālēm, kas varētu apmierināt viņu vajadzības, neradot negatīvas blakusparādības.
Visbiežāk sastopamie citaloprama riski ir slikta dūša, bezmiegs, miegainība, matu izkrišana, svara pieaugums, svara zudums, pašnāvības tieksmes un seksuālas blakusparādības. Šīs sekas parasti sāk uzlaboties pēc dažām regulāras lietošanas nedēļām. Pirms alternatīvas meklēšanas pacientiem, kuriem ir vieglas vai vidēji smagas blakusparādības, jāļauj organismam pielāgoties citaloprama devai. Nopietnākas blakusparādības, piemēram, pastiprinātas domas par pašnāvību, nekavējoties jāapspriež ar ārstu.
Ja pacientam tomēr ir jāmaina zāles, viņam ir jāņem vērā daži faktori. Vispirms ir jāapsver, vai alternatīvās zāles būs efektīvas pacienta depresijas ārstēšanā. Alternatīvam medikamentam arī jābūt drošam lietošanai un jāsamazina blakusparādību risks pacientam.
Dažādiem antidepresantu veidiem ir dažāda ietekme uz ķermeni. Citaloprams ir selektīvs serotonīna atpakaļsaistes inhibitors (SSAI). Tas nozīmē, ka zāles neļauj serotonīnam atkārtoti uzsūkties, kas palielina serotonīna daudzumu smadzenēs. Serotonīns ir hormons, kas atbild par labsajūtu.
Ja citaloprams ir neefektīvs pacienta depresijas ārstēšanā, viņš vai viņa var vēlēties izpētīt cita veida antidepresantus. Vairāku veidu antidepresanti var palīdzēt depresijas ārstēšanā. Izņemot SSAI, visizplatītākie antidepresantu veidi ir serotonīna-norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitori (SNRI), tricikliskie antidepresanti un monoamīnoksidāzes inhibitori (MAOI).
Pacienti, kuriem citaloprama lietošanas laikā rodas miegainība, var gūt labumu no SNAI. Šīs zāles ietekmē pacienta norepinefrīna līmeni un rada stimulējošu efektu. MAOI un tricikliskos antidepresantus parasti lieto, ja citas alternatīvas nedarbojas. Lai gan šīs zāles bieži ir efektīvas, daudziem lietotājiem tās rada arī negatīvas blakusparādības.
Gadījumos, kad citaloprams ir efektīvs, bet izraisa nevēlamas blakusparādības, pacienti var gūt labumu, izmēģinot citu SSAI. Tas, ka citaloprams izraisa nekontrolējamas blakusparādības, nenozīmē, ka katrs SSAI ietekmēs pacientu tādā pašā veidā. Dažiem pacientiem ir jāizmēģina vairāki antidepresanti, līdz viņi atrod vienu, kas viņiem iedarbojas.
Lai pārietu no citaloprama uz citām zālēm, pacientiem būs jāapspriež sava situācija ar savu ārstu. Ārsts varēs izskaidrot pacientam alternatīvas un palīdzēt izvēlēties drošu un efektīvu alternatīvu. Pacients nekādā gadījumā nedrīkst pārtraukt zāļu lietošanu. Medikamentu lietošanas pārtraukšana var izraisīt simptomus, kas saistīti ar citaloprāma pārtraukšanu. Pāreja uz citaloprama alternatīvu ir lēmums, kas jāpieņem ar pieredzējuša medicīnas speciālista palīdzību.