Vecmāšu skolā skolēni mācās, kā rūpēties par sievietēm grūtniecības laikā un kā dzemdēt bērnus, lai viņas varētu strādāt par vecmātēm dažādos apstākļos, tostarp slimnīcās, dzemdību centros un privātmājās. Izvēloties vecmāšu skolu, ir jāpadomā par vairākām lietām, jo vecmāšu sertifikācijas līmeņi ir dažādi, un cilvēkiem ar vecmāšu apmācību ir pieejama dažāda veida darba vide. Tā kā apmācības un sertifikācijas prasības ir ļoti dažādas, var palīdzēt sarunāties ar vairākām strādājošām vecmātēm apgabalā, kurā plānots praktizēt, lai uzzinātu vairāk par iespējām.
Atkarībā no apmācības līmeņa vecmāte var būt sertificēta profesionāla vecmāte (CPM), licencēta vai reģistrēta vecmāte (LM vai RM), vecmāte nespeciālists, vecmāte ar tiešo ieceļošanu vai sertificēta medmāsa vecmāte (CNM). Pirms vecmāšu skolas apmeklēšanas kandidātiem ir jānoskaidro, kādai sertifikācijai skola viņus sagatavo. Piemēram, kādam, kurš vēlas kļūt par CNM, ir jāiet cauri profesionālai sertificētu māsu vecmāšu organizācijai, lai atrastu akreditēto programmu sarakstu.
Cilvēki var arī domāt par to, kur viņi vēlas praktizēt. Dažas vecmāšu skolas koncentrējas uz vecmāšu sagatavošanu praksei slimnīcā vai dzemdību centrā, savukārt citas sniedz iespēju uzzināt par mājdzemdībām. Vecmāšu skolai vajadzētu arī piedāvāt pietiekami daudz klīnikas stundu un iespēju apmācīt praktizējošu vecmāti. Jāņem vērā arī medicīniskās prakses ierobežojumi atsevišķās jomās; piemēram, mājasdzemdības var netikt atļautas vai sertifikācijas organizācija var noraidīt sertifikāciju cilvēkiem, kuri saviem klientiem nodrošina mājas dzemdības.
Personāls ir vēl viens svarīgs apsvērums, novērtējot vecmāšu skolu. Darbiniekiem jābūt pilnībā kvalificētiem, labi apmācītiem un ļoti pieredzējušiem. Ideālā gadījumā viņiem vajadzētu būt izdevniecības kredītpunktiem un pašai skolai kopumā jābūt labai reputācijai, kas veicina pārliecību. Cilvēki, kuri plāno stāties vecmāšu skolā, var arī vēlēties lūgt statistikas datus par skolas absolventu sniegumu, lai uzzinātu, cik absolventu strādā par vecmātēm.
Atrašanās vieta var būt galvenais apsvērums. Dažas skolas piedāvā tālmācības vai zemas rezidences vecmāšu apmācību, savukārt citās studentiem ir jāapmeklē sesijas universitātes pilsētiņā, kas var prasīt studentiem pārcelties uz citu vietu. Studenti var arī vēlēties padomāt par izmaksu un finansiālās palīdzības iespējām, lai nodrošinātu, ka viņi varēs atļauties pilnu apmācību kursu vecmāšu skolā. Viņiem arī jājautā, vai skola piedāvā palīdzību darbā iekārtošanā un sagatavošanās eksāmeniem.