TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā kļūt par daļlaika lietojuma darījumu starpnieku?

Īsā atbilde

Latvijā daļlaika lietojuma tiesību pirkšanas un pārdošanas starpniecība ir nekustamā īpašuma darījumu starpniecības paveids, tāpēc vispirms jāizpilda prasības, kas noteiktas nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem. Papildus nepieciešamas zināšanas par patērētāju tiesību normām, kas šos līgumus regulē īpaši stingri.

Daļlaika lietojuma tiesības jeb tiesības noteiktu laika posmu katru gadu izmantot mītni ir izplatītas kūrortu reģionos, un Latvijā šādu objektu ir maz. Tāpēc lielākā daļa praktiskā darba ir saistīta ar ārvalstu objektiem vai ar klientu pārstāvību darījumos, kas noslēgti ārzemēs. Tas nozīmē, ka starpniekam jāpārzina ne tikai Latvijas, bet arī attiecīgās valsts regulējums, un bieži arī valoda, kurā sagatavots sākotnējais līgums.

Latvijā nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem ir noteikta profesionālās darbības kārtība: reģistrācija nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, ko uztur Ekonomikas ministrija, prasības izglītībai vai profesionālajai kvalifikācijai, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un nevainojama reputācija. Papildus jāņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības, jo starpnieki ir šā likuma subjekti un viņiem jāveic klientu izpēte. Šīs prasības laika gaitā tiek precizētas, tāpēc aktuālais saraksts jāpārbauda normatīvajos aktos un uzraugošās iestādes tīmekļvietnē.

Otrs obligātais zināšanu bloks ir patērētāju tiesības. Eiropas Savienībā daļlaika lietojuma, ilgtermiņa brīvdienu produktu, tālākpārdošanas un apmaiņas līgumiem ir noteikta īpaša kārtība: pirmslīguma informācija standartizētā formā, līgums patērētāja valodā, atteikuma tiesības noteiktā termiņā un aizliegums pieprasīt avansa maksājumu atteikuma perioda laikā. Šo normu pārkāpumi ir biežākais iemesls sūdzībām, un tieši avansa aizliegums ir tas, ko pārkāpj visbiežāk.

Praktiskā puse ietver klientu piesaisti, objektu novērtēšanu, sarunas ar pārdevēju un pircēju, līguma projekta sagatavošanu kopā ar juristu un darījuma norēķinu organizēšanu. Tirgus ir šaurs, un tālākpārdošanas cenas bieži ir daudz zemākas par sākotnējo pirkuma cenu, tāpēc godīga gaidu pārvaldība ir daļa no profesijas. Klientam jau pirmajā sarunā jāpasaka, ka ikgadējās uzturēšanas maksas turpinās arī tad, ja objekts netiek izmantots, un ka tieši tās parasti ir iemesls, kāpēc cilvēks vēlas tiesības atsavināt.

Ar daļlaika lietojumu mēdz sajaukt divas citas lietas. Pirmā ir kopīpašuma daļas iegāde, kas ir īpašumtiesības un tiek reģistrēta zemesgrāmatā; daļlaika lietojums parasti ir līgumiskas lietošanas tiesības uz noteiktu periodu, nevis īpašums. Otrā ir brīvdienu klubu dalība un punktu sistēmas, kur klients pērk nevis konkrētu nedēļu konkrētā objektā, bet punktus, kuri katru gadu jāizmanto pēc pieejamības. Starpniekam šī atšķirība jāizskaidro rakstveidā, jo no tās atkarīgs, ko klients vispār var pārdot.

Uz ko klients ir tiesīgs

Patērētājam pirms līguma noslēgšanas jāsaņem pilnīga informācija par objektu, izmaksām, uzturēšanas maksām un līguma termiņu, un viņam ir tiesības noteiktā termiņā atteikties no līguma bez iemesla norādīšanas. Ja pirmslīguma informācija nav sniegta pienācīgi, atteikuma termiņš var būt garāks.

Latvijā šo normu ievērošanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kur var vērsties arī ar sūdzību. Pārrobežu strīdos palīdz Eiropas Patērētāju informēšanas centrs, kas bez maksas sazinās ar attiecīgās valsts iestādi.

No kā izvairīties

Nozarē ir izplatītas krāpnieciskas shēmas, kurās klientam sola ātru tālākpārdošanu pret iepriekšēju maksu par reklāmu vai dokumentu noformēšanu. Godprātīgs starpnieks atlīdzību saņem no darījuma, nevis no maksājumiem, kas iekasēti neatkarīgi no rezultāta. Tāpat brīdinoša pazīme ir steidzināšana, piedāvājums, kas derīgs tikai šodien, un lūgums pārskaitīt naudu privātpersonas kontā.

Pirms sadarbības uzsākšanas ir vērts pārbaudīt, vai starpnieks ir reģistrēts, vai viņam ir spēkā esoša atbildības apdrošināšana un vai līgumā skaidri norādīts atlīdzības apmērs. Sarežģītos darījumos ieteicams piesaistīt neatkarīgu juristu, nevis paļauties uz otras puses sagatavoto tekstu.

Ar ko sākt praktiski

Secība ir šāda: vispirms jāiegūst kvalifikācija vai jānoskaidro, kāda izglītība tiek atzīta, tad jānokārto civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, jāreģistrējas reģistrā un jāizstrādā iekšējās kontroles sistēma naudas atmazgāšanas novēršanas prasību izpildei. Tikai pēc tam ir jēga piesaistīt klientus.

Darbam ar ārvalstu objektiem noder sadarbības partneris attiecīgajā valstī un standartizēta pirmslīguma informācijas veidne, kas tulkota klienta valodā. Darījumu dokumenti un klientu izpētes materiāli jāglabā tik ilgi, cik prasa normatīvie akti, jo tieši to pieprasa pārbaudes.

Avoti