Kā kļūt par hidrogrāfu vai okeanogrāfu jūras spēkos?

Vispirms ir vērts nošķirt divas radniecīgas profesijas. Hidrogrāfs mēra jūras dziļumus un gultnes reljefu, apseko kuģuceļus un sagatavo datus navigācijas kartēm; viņa darba rezultāts ir kuģošanas drošība. Okeanogrāfs pēta jūras fizikālos, ķīmiskos un bioloģiskos procesus: straumes, sāļumu, temperatūru, viļņošanos un ekosistēmas stāvokli. Praksē abas jomas pārklājas, jo izmanto līdzīgu tehniku un datu apstrādes metodes.

Latvijā hidrogrāfiskos mērījumus jūrā un ostu pievadceļos veic Jūras spēku struktūrvienība, kas atbild arī par navigācijas kartēšanai nepieciešamo datu sagatavošanu. Jūras vides pētniecību veic zinātniskās institūcijas, tostarp Latvijas Hidroekoloģijas institūts un Latvijas Universitātes ģeogrāfijas un Zemes zinātņu virziena struktūras. Tas nozīmē, ka karjeru var veidot gan militārā, gan civilā ceļā.

Izglītības pamats ir studijas fizikā, ģeogrāfijā, vides zinātnē, ģeoloģijā vai ģeodēzijā, kam pievienojas laba matemātikas un datu apstrādes sagatavotība. Praktiskajā darbā nepieciešams prast strādāt ar daudzstaru eholotēm, sānskata sonāriem, satelītnavigācijas uztvērējiem un ģeotelpisko datu programmatūru. Starptautiski atzītu hidrogrāfa kvalifikāciju piešķir apmācību programmas, kas atbilst Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas standartiem; šādas programmas jāmeklē ārvalstīs.

Militārajā ceļā kandidātam jāatbilst dienesta prasībām: Latvijas pilsonība, atbilstošs veselības stāvoklis, fiziskās sagatavotības normatīvi, nevainojama reputācija un spēja saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Virsnieka ceļš parasti ved caur Nacionālo aizsardzības akadēmiju, savukārt speciālisti var tikt pieņemti arī civildienesta vai darbinieku amatos.

Izvēloties starp militāro un civilo ceļu, atšķirība ir gan darba saturā, gan dzīvesveidā. Militārajā ceļā darbs ir saistīts ar dienesta režīmu, pārcelšanos, fiziskās sagatavotības uzturēšanu un slēgtiem datiem, bet tas dod pieeju tehnikai un mērījumu apjomam, kāda civilajā tirgū Latvijā ir reti. Civilajā ceļā vairāk laika paiet projektos, publikācijās un sadarbībā ar ārvalstu partneriem, bet finansējums nereti ir projektu atkarīgs. Trešais, mazāk zināmais variants ir darbs ostu pārvaldēs un privātos uzmērīšanas uzņēmumos, kur hidrogrāfiskie mērījumi vajadzīgi padziļināšanas darbiem, būvniecībai jūrā un kabeļu trasēm.