TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā kļūt par krimināllietu advokātu Latvijā?

Īsā atbilde

Lai Latvijā aizstāvētu cilvēkus krimināllietās, ir jākļūst par zvērinātu advokātu: vajadzīga jurista augstākā izglītība, praktiskā pieredze un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes rīkotā eksāmena nokārtošana. Aizstāvību kriminālprocesā drīkst uzņemties vienīgi advokāts.

Pirmais solis ir izglītība. Latvijā jurista kvalifikāciju iegūst augstskolā, un praksē tas nozīmē pilnu tiesību zinātņu studiju ciklu, nevis tikai bakalaura grādu. Prasības profesijas iegūšanai laiku pa laikam tiek pārskatītas, tostarp saistībā ar vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, tāpēc aktuālās prasības jāskatās Tieslietu ministrijas un augstskolas publicētajā informācijā, nevis vecākos kursabiedru stāstos. Šajā posmā ir vērts apzināti izvēlēties krimināltiesību un kriminālprocesa kursus un rakstīt darbus par šīm tēmām.

Otrais solis ir praktiskā pieredze. Tipiskais ceļš uz advokatūru sākas ar zvērināta advokāta palīga statusu: jaunais jurists strādā pieredzējuša advokāta uzraudzībā, piedalās lietās un iegūst gan iemaņas, gan izpratni par to, kā process izskatās no iekšpuses. Cits bieži sastopams ceļš ir darbs izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrā vai tiesā, kas dod pretējās puses skatījumu un vēlāk aizstāvībā noder ļoti.

Trešais solis ir advokāta eksāmens. To organizē Latvijas Zvērinātu advokātu padome, un tajā pārbauda zināšanas par materiālajām un procesuālajām tiesībām, kā arī par advokāta profesionālo ētiku. Pēc sekmīgas nokārtošanas jaunais advokāts dod zvērestu un tiek uzņemts zvērinātu advokātu skaitā. Tikai pēc tam viņš drīkst patstāvīgi uzņemties aizstāvību, slēgt līgumus ar klientiem un pārstāvēt tos tiesā.

Biežākā kļūda ir domāt, ka jurists un advokāts ir viens un tas pats. Juridisku konsultāciju sniegt var arī jurists bez advokāta statusa, taču aizstāvību kriminālprocesā Latvijā nodrošina vienīgi advokāts, un tas attiecas gan uz izmeklēšanas posmu, gan uz tiesu. Ja cilvēkam piedāvā aizstāvību par samaksu persona, kas nav zvērināts advokāts, tā ir nopietna brīdinājuma zīme, un statusu var pārbaudīt zvērinātu advokātu sarakstā.

Krimināllietu prakse nav tas pats, kas līgumu rakstīšana. Darba ritmu nosaka izmeklēšanas darbības, apcietinājuma termiņi un tiesas sēžu grafiks, tāpēc zvani naktī un braucieni uz policijas iecirkni ir daļa no profesijas. Šajā jomā svarīga ir prasme strādāt ar lietas materiāliem un pierādījumiem, izpratne par ekspertīzēm un spēja runāt saprotami gan ar tiesu, gan ar cilvēku, kuram apsūdzība ir pati smagākā lieta dzīvē.

Kā izvēlēties advokātu, ja aizstāvība vajadzīga jums

Sāciet ar statusa pārbaudi: pārliecinieties, ka cilvēks ir zvērinātu advokātu sarakstā, un noskaidrojiet, cik daudz viņš strādā tieši ar krimināllietām, nevis ar komercstrīdiem. Otrais solis ir rakstisks līgums, kurā skaidri norādīts, ko advokāts dara, kā tiek rēķināta samaksa un vai stundas likmei ir noteikts griestu apmērs. Mutiska vienošanās par honorāru ir biežs strīdu avots.

Ja personīgi samaksāt nav iespējams, pastāv valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un kriminālprocesā noteiktie gadījumi, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta un to nodrošina valsts. Par šo iespēju ir jājautā uzreiz, pirmajā saskarsmē ar procesa virzītāju, nevis vēlāk, jo liecības, kas sniegtas bez aizstāvja, lietā paliek.

Ko darīt studiju laikā, lai vēlāk būtu vieglāk

Praktiskā pieredze sver vairāk nekā atzīmes. Tiesu procesu izspēles, prakse advokātu birojā, brīvprātīgais darbs juridiskās palīdzības klīnikā un vērošana tiesas sēdēs dod izpratni, ko lekcijas nedod. Krimināllietās papildus noder valodu prasmes, jo lietās bieži ir ārvalstu materiāli, un pamatzināšanas par kriminālistiku un finanšu dokumentiem.

Vērts jau laikus sekot līdzi arī profesijas ētikas prasībām. Advokāta darbā konfidencialitāte un interešu konflikta novēršana nav formalitātes: to pārkāpšana apdraud gan klienta lietu, gan pašu profesionālo statusu. Ētikas normas un disciplināro praksi publicē Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

Cik ilgs ir ceļš un ko tas maksā

Reāls laika plānojums ir vairāki gadi: studijas, pēc tam prakse advokāta palīga vai citā juridiskā amatā, un tikai tad eksāmens. Izdevumus veido studiju maksa, eksāmena un uzņemšanas maksājumi, kā arī profesionālās darbības izmaksas, ja tiek dibināts savs birojs. Aktuālos maksājumu apmērus publicē augstskolas un Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

Ienākumi šajā profesijā ir ļoti nevienmērīgi un atkarīgi no specializācijas, reputācijas un reģiona. Krimināllietu praksē daļa darba ir valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ar noteiktu atlīdzības kārtību, daļa privātie klienti. Tāpēc profesijas izvēli ir prātīgi balstīt uz interesi par procesu un cilvēkiem, nevis uz priekšstatu par ātru peļņu.

Avoti