Kā kļūt par māsu gaisa medicīniskās evakuācijas dienestā?

Māsas kvalifikāciju iegūst, pabeidzot akreditētu māszinību studiju programmu augstskolā vai koledžā. Pēc diploma saņemšanas ārstniecības persona reģistrējas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, ko uztur Veselības inspekcija, un reģistrācija periodiski jāpārreģistrē, apliecinot tālākizglītību. Pārreģistrācijas termiņu un nepieciešamo tālākizglītības apjomu nosaka Ministru kabineta noteikumi, un aktuālo kārtību publicē Veselības inspekcija. Neatliekamajā medicīnā strādājošai māsai papildus nepieciešama attiecīgā pamatspecialitāte vai papildu kvalifikācija, ko iegūst sertifikācijas kārtībā.

Gaisa medicīniskā transportēšana nav atsevišķa profesija, bet darba veids, kas prasa papildu prasmes. Šaurā salonā, troksnī, vibrācijā un mainīgā spiedienā daudzas ierastās darbības ir sarežģītākas: auskultācija praktiski nav iespējama, monitorings kļūst svarīgāks par klīnisko novērojumu, un katra manipulācija jāplāno jau pirms pacelšanās. Tāpēc komandā parasti strādā speciālisti ar pieredzi intensīvajā terapijā vai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē, kuri apguvuši elpceļu nodrošināšanu, mākslīgo plaušu ventilāciju un pacienta stabilizāciju pirms transportēšanas.

Latvijas situācija atšķiras no ASV, kur darbojas plašs privāto helikopteru ātrās palīdzības tīkls. Latvijā neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ar autobrigādēm, bet gaisa transportēšanu nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku meklēšanas un glābšanas dienests, kā arī specializēti reisi pacientu pārvešanai uz ārvalstu klīnikām. Tāpēc vakances šajā jomā ir retas, un tās parasti aizpilda cilvēki, kas jau strādā neatliekamās medicīnas sistēmā.

Mērķtiecīgs plāns izskatās šādi. Pirmais gads pēc diploma: darbs intensīvās terapijas nodaļā vai neatliekamās palīdzības brigādē, lai iegūtu ikdienas pieredzi ar nestabiliem pacientiem. Otrais posms: papildu kvalifikācija un starptautiski atzīti dzīvības glābšanas kursi, angļu valodas prasmes nostiprināšana līdz līmenim, kurā var brīvi sazināties radio un nodot pacientu ārvalstu komandai. Trešais posms: aviācijas drošības un izdzīvošanas apmācība, dalība kopīgās mācībās ar glābšanas dienestiem un pieteikšanās uz konkrēto vakanci. Ceturtais: ja darbs saistīts ar bruņoto spēku struktūru, jārēķinās ar dienesta prasībām, veselības pārbaudi un drošības pārbaudi.

Biežākā kļūda ir mēģināt iekļūt šajā jomā uzreiz pēc studijām, cerot, ka apmācību nodrošinās darba devējs. Praksē notiek pretēji: atlasē skatās uz jau nostrādātajiem gadiem ar smagiem pacientiem, jo gaisā nav iespējams pasaukt kolēģi palīgā un aprīkojums ir tas, kas paņemts līdzi. Otra kļūda ir nenovērtēt fiziskās un psiholoģiskās slodzes: pacienta pārvietošana, darbs troksnī, aukstumā un naktīs, kā arī saskarsme ar smagām traumām prasa gan sagatavotību, gan atbalsta sistēmu.