TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā kļūt par skolas direktora vietnieku?

Īsā atbilde

Skolas direktora vietnieka amatam Latvijā nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība vai augstākā izglītība kopā ar normatīvajos aktos noteikto pedagoģisko kvalifikāciju, pieredze darbā ar skolēniem un valsts valodas prasme augstākajā līmenī. Vietnieku darbā pieņem izglītības iestādes vadītājs.

Vietnieka amats parasti ir specializēts. Lielākās skolās ir direktora vietnieks izglītības jomā, kas atbild par mācību procesu, stundu sarakstu, pedagogu tarifikāciju un mācību sasniegumu analīzi; vietnieks audzināšanas jomā, kas koordinē klases audzinātāju darbu, ārpusstundu pasākumus un sadarbību ar vecākiem un atbalsta personālu; un vietnieks saimnieciskajā darbā, kas pārrauga telpas, drošību un iepirkumus. Pirmajiem diviem amatiem nepieciešama pedagoga kvalifikācija, trešajam biežāk tiek prasīta saimnieciska vai tehniska izglītība.

Formālās prasības izriet no Izglītības likuma un Ministru kabineta noteikumiem par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju. Papildus izglītībai jāievēro ierobežojumi, kas attiecas uz darbu ar bērniem: personai nedrīkst būt sodāmība par noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, un šo atbilstību pārbauda. Jāapliecina arī valsts valodas prasme atbilstošajā līmenī un jāiziet obligātā veselības pārbaude, kā tas paredzēts izglītības iestāžu darbiniekiem. Ziņas par pedagoga izglītību un kvalifikāciju uzkrāj Valsts izglītības informācijas sistēma, tāpēc dokumentiem tur jābūt ievadītiem un aktuāliem.

Praksē izšķirošā ir pieredze un prasmes, ko formālie noteikumi neapraksta. Vairums vietnieku pirms tam vairākus gadus ir strādājuši par skolotāju, vadījuši metodisko komisiju vai projektu, pārzina mācību satura pilnveides prasības, valsts pārbaudes darbu kārtību un izglītības iestāžu informācijas sistēmas. Nozīmīgas ir arī vadības prasmes: pedagogu darba plānošana, sarunas ar vecākiem, konfliktu risināšana un spēja strādāt ar datiem par skolēnu sasniegumiem.

Amatu mēdz jaukt ar metodiķi, mācību pārzini vai direktoru. Metodiķis atbalsta pedagogus mācību satura jautājumos, bet administratīvu vadību neveic. Direktors ir iestādes vadītājs, kuru izraugās dibinātājs, parasti pašvaldība, atklātā konkursā, un viņam ir atšķirīga atbildība par iestādes darbību kopumā, budžetu un personālu. Vietnieks darbojas direktora pakļautībā un aizvieto viņu prombūtnes laikā, ja tas noteikts amata aprakstā.

Pirms piekrišanas amatam pārrunājiet ar direktoru trīs konkrētas lietas un panāciet, ka tās ir ierakstītas amata aprakstā. Pirmkārt, atbildības robežas: par kurām klasēm, jomām un dokumentiem atbildat tieši jūs. Otrkārt, slodzes sadalījums starp vadības pienākumiem un mācību stundām, jo apvienotā slodze bez skaidras proporcijas parasti nozīmē neapmaksātas virsstundas. Treškārt, aizvietošanas kārtība direktora prombūtnē un tiesības parakstīt dokumentus. Neskaidrs amata apraksts ir biežākais iemesls konfliktiem tieši pirmajā darba gadā.

Ceļš uz amatu soli pa solim

Vispirms nepieciešama pedagoga kvalifikācija un darba pieredze skolā. Pēc tam noder papildu izglītība izglītības vadībā: augstskolas piedāvā gan maģistra līmeņa programmas, gan profesionālās pilnveides kursus izglītības iestāžu vadītājiem. Pedagogiem noteikts arī obligāts profesionālās kompetences pilnveides apjoms, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Vakances izsludina pašas skolas un pašvaldības. Pieteikumam parasti pievieno dzīves aprakstu, izglītību apliecinošu dokumentu kopijas un redzējumu par darbu attiecīgajā jomā, un atlase ietver pārrunas ar direktoru. Redzējumā ir vērts piedāvāt divus vai trīs konkrētus, izmērāmus uzlabojumus, nevis vispārīgus lozungus.

Ar ko jārēķinās darbā

Darba slodze ir nevienmērīga: mācību gada sākums, semestru noslēgumi un valsts pārbaudes darbu laiks prasa ievērojami vairāk laika. Daļa vietnieku papildus vada arī dažas mācību stundas, lai saglabātu saikni ar klasi.

Atalgojumu pedagogiem un iestāžu vadībai nosaka normatīvie akti par pedagogu darba samaksu, un tas ir atkarīgs no slodzes, iestādes veida un dibinātāja. Aktuālās likmes un to piemērošanas kārtību publicē Izglītības un zinātnes ministrija.

Prasmes, kas praksē noder visvairāk

Stundu saraksta un aizvietojumu plānošana, datu atlase no izglītības informācijas sistēmām un pārskatu sagatavošana aizņem lielu daļu laika, tāpēc izklājlapu un iestādes lietoto sistēmu pārvaldīšana atmaksājas jau pirmajās nedēļās.

Otra praksē izšķirošā prasme ir sarunu vadīšana ar vecākiem un pedagogiem strīdus situācijās. Noder apmācība mediācijā un skaidra dokumentēšanas prakse: rakstiski fiksēta vienošanās pēc sarunas novērš lielāko daļu turpmāko pārpratumu.

Avoti