Kā kļūt par vecmāti?

Vecmātes darbs neaprobežojas ar dzemdību pieņemšanu. Viņa novēro grūtniecības fizioloģisko gaitu, veic grūtnieču apmācību, patstāvīgi vada fizioloģiskas dzemdības, aprūpē sievieti un jaundzimušo pēcdzemdību periodā, konsultē par barošanu ar krūti, kontracepciju un sieviešu veselību. Patoloģijas gadījumā viņa nekavējoties iesaista ārstu ginekologu un dzemdību speciālistu, un tieši prasme atpazīt novirzi no normas ir profesijas kodols.

Izglītību iegūst profesionālā bakalaura līmeņa studiju programmā, kuras saturs Eiropas Savienībā ir saskaņots profesionālo kvalifikāciju atzīšanas regulējumā. Tas nozīmē, ka programmā ir noteikts obligātais teorijas un klīniskās prakses apjoms, tostarp konkrēts patstāvīgi vadītu dzemdību un aprūpēto grūtnieču skaits. Pateicoties šai saskaņošanai, Latvijā iegūta kvalifikācija tiek atzīta arī citās dalībvalstīs.

Pēc diploma saņemšanas jāiesniedz dokumenti reģistrācijai Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, ko uztur Veselības inspekcija. Reģistrācija periodiski jāatjauno, un tās priekšnoteikums ir tālākizglītība: dalība kursos, konferencēs un praktiskās mācībās, kas tiek uzskaitīta punktos. Tādēļ mācīšanās profesijā nebeidzas ar studiju beigšanu, un apliecinājumi jāuzkrāj visu periodu.

Darba vietas ir dzemdību nodaļas slimnīcās, ginekoloģijas un grūtnieču aprūpes kabineti, ģimenes ārstu prakses, kā arī patstāvīga prakse, ja ir izpildītas ārstniecības iestādes reģistrācijas prasības. Daļa vecmāšu specializējas grūtnieču izglītošanā, laktācijas konsultēšanā vai mājas vizītēs pēc izrakstīšanas no slimnīcas.

Ja mērķis ir sava prakse, jāzina, ka ar reģistrāciju personu reģistrā vien nepietiek: pakalpojumus drīkst sniegt tikai ārstniecības iestādē, kas reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā un atbilst obligātajām prasībām par telpām, aprīkojumu un dokumentāciju. Praktiskā secība ir šāda: vispirms kvalifikācija un reģistrācija, tad pieredze stacionārā, tad telpu un aprīkojuma sakārtošana, iestādes reģistrācija, profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un tikai pēc tam pacientu pieņemšana. Šos soļus nav iespējams apiet, un to izlaišana rada risku gan pacientam, gan pašai vecmātei.

Ienākt profesijā ir vieglāk, ja ceļš tiek plānots jau studiju laikā. Praktiski noder trīs lietas: izvēlēties prakses vietas tā, lai redzētu gan lielas slimnīcas dzemdību nodaļu, gan grūtnieču konsultāciju; sākt krāt tālākizglītības apliecinājumus uzreiz pēc reģistrācijas; un jau agri izvēlēties papildu virzienu, piemēram, laktācijas konsultēšanu vai grūtnieču apmācību, jo tieši papildu kvalifikācija paplašina darba iespējas ārpus stacionāra.