Kā lasīt reitingus par izglītotākajiem reģioniem?

Neviens reitings nemēra gudrību, jo gudrība nav mērvienība. Mērīt var izglītības līmeni iedzīvotāju vidū, skolēnu sasniegumus pārbaudes darbos, augstāko izglītību ieguvušo īpatsvaru, izglītības ieguves pārtraukšanu, lasītprasmi pieaugušajiem vai izdevumus uz vienu skolēnu. Katrs no šiem rādītājiem ir jēgpilns atsevišķi, bet, tiklīdz tos saliek vienā skaitlī, rezultāts sāk atspoguļot autora izvēli, nevis īstenību. Tieši tāpēc dažādi reitingi par vienu un to pašu teritoriju mēdz dot pretējus rezultātus.

Pirmais pārbaudes jautājums ir avots. Nopietnos datus par izglītību rada ierobežots institūciju loks: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ar skolēnu novērtēšanas programmu, kas pazīstama kā PISA, Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat, kā arī nacionālie statistikas biroji. Latvijā tas ir oficiālās statistikas portāls, kuru uztur Centrālā statistikas pārvalde, bet izglītības sistēmas datus publicē Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības satura centrs. Ja reitinga autors nav neviens no šādiem avotiem un datu izcelsme nav norādīta, tālāk lasīt nav vērts.

Otrais jautājums ir metodika. Godīgā reitingā ir pieejams apraksts, kuri rādītāji iekļauti, kāds ir katra svars un kā rādītāji normalizēti, lai tos vispār varētu saskaitīt. Ja svari nav publicēti, secība sarakstā ir nepārbaudāma. Uzmanību pelna arī pretējas zīmes rādītāju jaukšana vienā indeksā, piemēram, kad izdevumus uz skolēnu un eksāmenu rezultātus saliek kopā: tad augstāku vietu var iegūt teritorija, kas tērē vairāk, nemaz nesasniedzot labāku rezultātu.

Trešais jautājums ir par to, ko ar rezultātu drīkst darīt. Reģiona vidējais rādītājs neko nepasaka par konkrētu cilvēku vai konkrētu skolu; pieņēmums, ka pasaka, ir klasiska kļūda statistikas lasīšanā. Tāpat teritoriju vidējos rādītājus ļoti spēcīgi ietekmē iedzīvotāju sastāvs: reģions, kurā ir liela universitāte, izskatīsies izglītotāks vienkārši tāpēc, ka tur dzīvo studenti un mācībspēki. Vecuma sastāvs, iekšējā migrācija un pilsētu un lauku attiecība maina rezultātu vairāk nekā izglītības politika.

Latvijā ticamu ainu var salikt pašam, un tas nav grūti. Oficiālās statistikas portālā pieejami dati par iedzīvotāju izglītības līmeni sadalījumā pa statistiskajiem reģioniem un pa vecuma grupām; Izglītības un zinātnes ministrija publicē datus par skolu tīklu, skolēnu skaitu un valsts pārbaudes darbu rezultātiem; starptautiskā salīdzinājuma daļu dod PISA pētījuma publikācijas. Divas trīs tabulas no šiem avotiem dod precīzāku priekšstatu nekā jebkurš publicēts reitings, jo jūs pats redzat, ko skaitlis nozīmē.

Praktiskais secinājums cilvēkam, kurš izvēlas dzīvesvietu vai skolu bērnam, ir šāds: reģiona reitings šim lēmumam neder. Der konkrēti dati par konkrēto skolu, proti, klašu piepildījums, pedagogu nodrošinājums, piedāvātie mācību priekšmeti un interešu izglītība, valsts pārbaudes darbu rezultāti vairāku gadu griezumā, kā arī saruna ar skolas vadību un vecākiem. Viens gads rezultātos nenozīmē neko, jo mazā skolā viens izlaidums var mainīt vidējo rādītāju līdz nepazīšanai.